Eksperts: Pagājušajā nedēļā elektrības cenu kāpumu veicināja vairāki faktori
Pagājušajā nedēļā elektrības cenu kāpumu veicināja vairāki faktori, aģentūrai LETA skaidroja AS "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis.
Kā liecina informācija elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" vietnē, Lietuvas un Latvijas tirdzniecības zonā, kur 2.janvārī elektroenerģijas cena bija 31,75 eiro par megavatstundu (MWh), pagājušajā sestdienā, 9.janvārī, tā sasniedza 83,48 eiro par MWh. Savukārt no šīs pirmdienas līdz ceturtdienai cena svārstījusies robežās starp 87,43 un 56,44 eiro.
Kuņickis skaidroja, ka pagājušajā nedēļā augstās elektrības cenas Baltijas reģionā noteica lielais sals, kura dēļ cenas auga arī Skandināvijā. Pagājušajā nedēļā Norvēģija, Zviedrija un Somija sasniedza savu maksimumu elektroenerģijas ģenerēšanā, kas ietekmēja arī Latvijas un Lietuvas cenu apgabalus. Tāpat cenas ietekmēja fakts, ka Lietuvā netika ģenerēta elektrība un nedarbojās Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt".
"Brīžos, kad Lietuva tērēja līdz 2000 megavatiem, Lietuva ražoja tikai 300 5 00 megavatus. Lietuvas kolēģi necēla ražošanas jaudas, jo paļāvās uz starpsavienojumiem, kas tā arī nesāka darboties. Pagājušajā nedēļā Latvijas un Lietuvas zonā vienīgais elektrības ražotājs būtībā bija "Latvenergo" ar savām Rīgas koģenerācijas stacijām," sacīja Kuņickis.
"Nord Pool Spot" biržas apkopotā informācija liecina, ka pagājušās nedēļās laikā Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 148,8 gigavatstundas (GWh) jeb vidēji 85% īpatsvars no valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa daudzuma. Turklāt dienas intensīvākajās stundās, kad elektroenerģijas tirgū cenas pakāpās līdz augstākajām atzīmēm, Latvijas elektroenerģijas ģenerācija lielākoties pilnībā nosedza valsts elektroenerģijas patēriņu.
Tajā pašā laikā biržas informācija liecina, ka saražotās elektroenerģijas apjoms Lietuvā šajā pašā periodā bija 57,4 GWh, tādējādi nosedzot vien 24% no Lietuvas kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Kuņickis atzina, ka pagājušajā nedēļā bija vērojama netipiska situācija, kādai nevajadzētu atkārtoties. "Tā ir reta sakritība, kad starpsavienojumi nedarbojas, ārā ir liels sals un lietuvieši neražo elektrību. Secinājums ir tāds, ka nevar paļauties tikai uz starpsavienojumiem," teica "Latvenergo" pārstāvis un piebilda, ka tikai šonedēļ Lietuva sākusi darbināt jaunos energoblokus, līdz ar to samazinot spriedzi uz cenām un pieprasījumu.
Kuņickis prognozē, ka kamēr būs sals, tikmēr turēsies augsts pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi arī cenas būs augstākas. Bet, tiklīdz sāks strādāt Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt", cenām vajadzētu samazināties.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas vidējās cenas "Nord Pool Spot" biržā Lietuvas tirdzniecības zonā šonedēļ cēlušās vairāk nekā divkārt un atsevišķās stundās - pat pieckārt. Tirgus dalībnieki atzīst, ka šādus cenu lēcienus nav prognozējuši, tomēr uzskata, ka tuvākajā laikā situācija normalizēsies.
Lietuvas tirdzniecības zonā, kur 2.janvārī elektroenerģijas cena bija 31,75 eiro par megavatstundu (MWh), pagājušajā nedēļā tā sasniedza 54,4 eiro, bet no pirmdienas līdz ceturtdienai svārstījusies robežās starp 87,43 un 56,44 eiro.
Tomēr līdzīgas svārstības vērojamas ne tikai Lietuvā un Latvijā, kur cenas parasti bijušas augstākas. Ceturtajā Zviedrijas zonā, no kuras Lietuva pirks elektroenerģiju pa starpsavienojumu "NordBalt", cena ceturtdien cēlās līdz 55,86 eiro, tas ir, 3,5 reizes vairāk nekā janvāra sākumā. Cenas augušas arī Somijā, Norvēģijā un Igaunijā.
Lietuva cer, ka cenas kritīsies, kad sāks darboties starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju, bet kabelis "LitPol Link" vēl nestrādā ar pilnu jaudu un trešdien un ceturtdien plānveida darbu dēļ vispār izslēgts, savukārt "NordBalt" vēl tiek testēts, un elektroenerģija no Zviedrijas šobrīd neplūst - iepriekš tika plānots, ka testa režīmā kabelis sāks darboties šonedēļ, bet normālā režīmā - pavasarī.
"Latvenergo" meitassabiedrības "Elektrum Lietuva" pārdošanas direktors Martīns Ģiga ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka pašreizējo cenu celšanos noteikuši vairāki faktori un svarīgākais no tiem ir sals Skandināvijā, kura dēļ krasi pieaudzis elektroenerģijas pieprasījums.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
