Eksperts: Par ēkas kopīpašuma uzturēšanu vairums dzīvokļu īpašnieku aizdomājas tikai avāriju gadījumā

Raksta autors: Andrius Bakštonas, "Civinity Latvia" vadītājs

Pēdējā laikā aktualizējusies tēma sabiedrībā par dzīvokļu ēku tehnisko stāvokli un kā nodrošināt to funkcionalitāti ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Diemžēl par šiem jautājumiem lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku aizdomājas tikai gadījumos, kad pastkastītē iekrīt aicinājums nosiltināt mājas ārējās sienas, ēkā notikusi avārija vai arī ziņu portālu virsrakstos varam izlasīt par kādiem skumjiem gadījumiem, ēku konstrukcijām neizturot slodzi vai tamlīdzīgām ēku avārijas situācijām. Ieguldījums ēkas kopīpašuma uzturēšanā vai atjaunošanā nav caurā mucā iemesta nauda, bet gan tajā saskatāmi divi nozīmīgi ieguvumi dzīvokļu īpašniekiem – īpašuma vērtības saglabāšana vai pat paaugstināšana, kā arī ieguldījums pašā svarīgākajā – dzīvesvietas saglabāšanā nākotnei.

Vairums dzīvojamās ēkas Latvijā uzbūvētas pirms 1990. gada

Apskatot kopējo situāciju ar daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, redzam, ka vairums ēkas ir celtas aizvadītajā gadsimtā. Vairākus gadus atpakaļ veiktajā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pētījumā parādījās, ka 86% ēkas Latvijā uzbūvētas laika posmā līdz 1990. gadam. Jaunu dzīvojamo ēku būvēšanas tempi nav tik strauji, lai šī situācija būtu ievērojami mainījusies, kamdēļ iedzīvotājiem vajadzētu dzīvokļa īpašnieku sapulcēs tēmu par ieguldījumiem ēku atjaunošanā laiku pa laikam aktualizēt.

Ar ko sākt ēkas uzlabošanā?

Autors: ekas_noverteshana

Aicinājumi siltināt ēku sabiedrībā pēdējos gados, pateicoties valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" piedāvātajām finanšu programmām, izskan ar vien biežāk un skaļāk. Bet vai siltināšana ir pirmā prioritāte? Lai saprastu savas dzīvokļa ēkas tehnisko stāvokli, vajadzētu sākt ar būvspeciālista apsekojuma pasūtīšanu un tehniskā atzinuma sagatavošanu. Būvspeciālists, ņemot vērā katras ēkas uzbūvi un projekta īpatnības, izvērtē nesošo konstrukciju izturību, savienojumus un šuves, inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli (stāvvadi, guļvadi, apkures sistēmas iekārtas jumta elementus (jumta segumu, lietusūdens novadsistēmu), kāpņu telpu stāvokli, ēkas ārējo apdari un vispārējo ugunsdrošības prasību izpildi. Šis nav uzdevums, kas būtu jāveic reizi gadā, taču reizi desmitgadē noteikti šāda speciālista vizīte ne tikai dos iedzīvotājiem sirdsmieru par to, ka ēkā droši var dzīvot arī turpmāk, bet arī ļaus pamanīt kritiskus aspektus, kurus vajadzētu novērst. Un šis ieteikums diemžēl neattieacas tikai uz ēkām, kas celtas aizvadītajā gadsimtā vai ēkām, kuru ekspluatācijas termiņš teju beigsies. Arī šajā tūkstošgadē celtās ēkas mēdz būt dažādas kvalitātes. It īpaši krīzes laikā celtās, kad taupīšana uz būvmateriālu kvalitāti diemžēl bija piekopta prakse.

Veselā mājā, vesels jumts

Autors: jumta_stavoklis

Ja skatāmies kopumā, kas varētu būt nākamais, kam vajadzētu pievērst uzmanību, lai saglabātu īpašuma vērtību, tad tās ir jumta konstrukcijas. Kāpēc jumts ir tik svarīgs? Kā skan tajā teicienā: "Galvenais, ka jumts virs galvas." Un šo noteikti vajadzētu papildināt ar piebildi: "Un tas netek!" Bojāts ēkas jumts nav tikai pēdējā stāva kaimiņu problēma. Diemžēl nereti nākas dzirdēt šādus argumentus: "Es dzīvoju 1. stāvā. Man neinteresē, kas notiek kaimiņiem otrā ēkas pusē vai augšējā stāvā. Man te ir silti, man te ir labi, lieciet mani mierā." Bojāts jumts beigu beigās var novest atpakaļ pie lielākām problēmām ar ēkas nesošajām konstrukcijām, kuras pēc tam var nākties labot par bargu naudu. Lētāk ilgtermiņā ir sakārtot jumta stāvokli, lai ēkas galvenās konstrukcijas ir kārtībā arī nākotnē.

Inženiertīkli ir mājas asinsrite

Nākamajam prioritāšu sarakstā vajadzētu būt inženiertīkliem – ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei un elektrībai. Ja nesošās konstrukcijas un jumts nodrošina drošības sajūtu par savu mitekli nākotnē, tad šie minētie aspekti nodrošina patīkamu dzīvošanu ikdienā. Diemžēl arī par šīm lietām iedzīvotāji vairumā gadījumu sāk domāt tikai, kad jāsauc elektriķis vai avārijas dienests. Protams, visu uzreiz atjaunot arī nav iespējams, jo vienkārši var nepietikt naudas, taču būtu jāpieturas pie ēkas apsekošanas rezultātā radītā prioritāšu saraksta un jārēķinās, ka kādu dienu katrā ēkā var nākties uzlauzt sienu, lai nomainītu stāvvada caurules vai nomainītu elektroinstalāciju.

Nav labāka laika siltināšanai kā tagad

Autors: siltinashana

Kad ēkas pamati ir kārtībā, caurules netek un kabeļi nesprakšķ, noteikti ir jāpievēršas siltināšanas jautājumam. Šobrīd valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" piedāvā daudzdzīvokļu māju renovācijas programmu, kuras ietvaros ar ES fondu atbalstu iedzīvotāji iegūst mūsdienīgi siltinātas mājas, kas būtiski samazina nepieciešamību karsēt mājas ar radiatoriem. Kā jau min arī pats "Altum", siltinot mājas, projekta gaitā var veikt arī šo māju labiekārtošanu: apkures, fasāžu, durvju, kāpņu un citu mezglu remontu un nomaiņu. Šī programma ir īpaši izdevīga, jo iedzīvotāji iegūst Eiropas Savienības līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, nepieciešamības gadījumā garantiju līdz 80% no aizdevuma kredītiestādē un aizdevumu projekta realizācijai. Lai gan, protams, siltināšanas izmaksas nav mazas, tomēr tās atmaksājas ilgtermiņā gan zemākās apkures izmaksās, gan samazinās avārijas situāciju skaits, gan palielinās kopējā īpašuma vērtība. Un, kas nav mazāk svarīgi, uzlabojas arī ēkas estētiskais izskats, tai iegūstot jaunas aprises un krāsas.

Modernāki risinājumi resursu ietaupīšanai

Autors: led_apgaismojums

Vēl viens aspekts, par kuru mēs kā ISO 50001 sertificēts energopārvaldībā apsaimniekošanas uzņēmums aicinām iedzīvotājus aizdomāties, ir energoefektīvāku risinājumu ieviešana. Viena praktiska lieta, kuru var izdarīt, lai ilgtermiņā ietaupītu uz elektroenerģijas rēķina, ir energoefektīvāka LED apgaismojuma ieviešana kopā ar kustības un krēslas sensoriem gan kāpņu telpās, gan autostāvvietās. Tās nomainot ne tikai samazinās spuldžu izdegšanas biežums, bet arī ievērojami ietaupīts elektropatēriņš visai mājai – mazāki rēķini iedzīvotājiem.

Ēku inženiertehniskā pārbaude, siltināšana un energoefektīvāku risinājumu ieviešana – tie visi ir lēmumi, par kuriem ir jādomā un jābalso ēku dzīvokļu īpašniekiem. Protams, paskatīties ārpus sava dzīvokļa durvīm bieži vien ir grūti un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Taču ieguldījums savas ēkas kopīpašumā ir veids kā, pirmkārt, parūpēties, lai ēka, kurā dzīvojiet, ir tur arī pēc 10, 20 un 50 gadiem, un, otrkārt, tas ir veids, kā ietaupīt gan uz apkures, gan elektroenerģijas, gan apsaimniekošanas rēķina.