Eksperts: Pārrēķināt īpašuma apdrošinājuma summas – svarīgāk nekā jebkad agrāk
Raksta autors: Raitis Čaklis, apdrošināšanas sabiedrības ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors
Strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada septembrī palielinājās par 20,2 %, salīdzinot ar pērno gadu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu pārrēķinu.
Īpašums jāapdrošina tā atjaunošanas vērtībā, izvēloties atbilstošu apdrošinājuma summu. Taču būvmateriālu un darbaspēka izmaksu sadārdzināšanās patlaban rada risku, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, ugunsgrēka postījumiem, īpašuma atjaunošanas vērtība nepilna gada laikā jau būs tik ļoti pieaugusi, ka atlīdzība nespēs segt ēkas remonta vai atjaunošanas izmaksas. Citiem vārdiem, iestāsies zemapdrošināšana jeb situācija, kad īpašums apdrošināts par nepilnu tā atjaunošanas vērtību.
Arī ERGO nekustamā īpašuma apdrošināšanas datos skaidri redzam, ka klientu izmaksu tāmes pēc kara sākuma Ukrainā ir pieaugušas par 30-40 %. Tas novērojams gan privātīpašuma, gan komercīpašuma sektorā – atšķirība vien tajā, ka komercīpašumu vērtība un līdz ar to arī zaudējumu summas parasti ir krietni lielākas un var būt mērojamas miljonos. Viens no spilgtākajiem komercīpašuma piemēriem mūsu praksē bija jau pērn: olu ražotājs “Balticovo”, kas pēc 2021. gada ugunsgrēka putnu novietnē saskārās ar zemapdrošināšanu. Tās galvenais iemesls bija ēkas materiālu, galvenokārt metāla, cenu straujais kāpums mazāk nekā gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam bija jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku. Ja apdrošinājuma summa būtu bijusi atbilstoša būvniecības tirgus cenām periodā, kad notika ugunsgrēks, apdrošinājuma ņēmējs finansiāli būtu daudz labāk pasargāts.
Ar skatu uz priekšu
Zemapdrošināšanas problēmu esam aktualizējuši jau agrāk, taču jāatzīst, ka praksē tā nekad nav bijusi tik akūta kā tagad, kad būvniecības izmaksu pieaugumu sekmējuši dažādi ar Covid-19 saistīti faktori un uzreiz pēc tam – karš Ukrainā un pieaugošā inflācija. Covid-19 pandēmija mūs savā ziņā psiholoģiski pieradinājusi pie straujas situācijas maiņas, neparedzamības un elastības – tagad to izjūtam arī būvniecības un apdrošināšanas jomā. Nosakot sava īpašuma apdrošinājuma summu, būtībā jāspēj paredzēt, kāda būs aptuvenā ēkas atjaunošanas vērtība pēc gada, kad beigsies apdrošināšanas polise. No salīdzinoša īstermiņa gads tagad ir kļuvis par ilgtermiņu, un mums ir klienti, kuri savas īpašuma apdrošinājuma summas pārskata jau polises darbības laikā, lai gan lielākoties tas tomēr notiek brīdī, kad beidzas polises termiņš un tā tiek atjaunota.
Sevišķi, ja īpašnieks ēku apdrošinājis pirms ilgāka laika, 10 gadus saglabājot nemainīgu apdrošinājuma summu, patlaban ir pēdējais laiks to pārskatīt un pārrēķināt, veicot izmaiņas apdrošināšanas līgumā.
Kā aprēķināt?
Atbilstoši apdrošināšanas noteikumiem, par nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas apmēru ir atbildīgs apdrošinājuma ņēmējs, taču apdrošinātājs nepieciešamības gadījumā var sniegt savas rekomendācijas. Ir klienti, kuri māju uzbūvējuši paši vai bijuši dziļi iesaistīti būvniecības procesā, precīzi zinot būvniecības izmaksas un spējot paredzēt atjaunošanas vērtības kāpumu. Savukārt citos gadījumos, piemēram, kad nepieciešama palīdzība attiecībā uz ēkām, kas ir iegādātas vai jau ilgstoši bijušas īpašumā, apdrošinātājam ir izstrādāta atjaunošanas vērtību matrica. Tā dod iespēju sniegt klientiem precīzus ieteikumus. Tādējādi savstarpējās sarunās starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju tiek noteikta atbilstoša ēkas apdrošinājuma summa. Galvenais – jāatceras, ka, iestājoties apdošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izvērtēs tā brīža situāciju un tā brīža būvniecības izmaksas.
Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas ne visos gadījumos būs 100 % atbilstošas atjaunošanas vērtībai. Tādēļ tirgū ir pieņemta atruna par intervālu jeb summas svārstību, kuras gadījumā zemapdrošināšana netiek piemērota un apdrošinātājs uzņemas atbildību uz sevi. Tie vidēji ir 10 % no apdrošinājuma summas.
Pārskatīt riskus
Inflācijas un ekonomiskās krīzes laikā iedzīvotājiem palielinās vajadzība arvien stingrāk kontrolēt savu personīgo finanšu plūsmu un meklēt veidus, kā ietaupīt. Apzinoties riskus un zaudējumu apmērus, ar kādiem ikdienā saskaramies mūsu klientu stāstos, nekustamā īpašuma apdrošināšanas polise noteikti nav tas, no kā atteikties cenu kāpuma laikā. Tā nodrošina finansiālu aizsardzību, kurai ir izšķiroša nozīme tieši lielos negadījumos. Jāpadomā – ja nodegs māja, vai spēšu to pats uzcelt no jauna, īpaši, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu? Tādēļ, iespējams, šis ir laiks ne vien īpašuma apdrošinājuma summu pārrēķinam, bet arī polisē iekļauto risku pārskatīšanai. Ja šobrīd jātaupa, labāk atstāt polisē tikai primāri nepieciešamos riskus, kas samazinās tās cenu, bet turpināt apdrošināt savu nekustamo īpašumu un darīt to pilnā ēkas atjaunošanas vērtībā.
