Eksperts prognozē būvizmaksu pieaugumu fasāžu restaurācijas darbiem
Kopš februāra, kad darbu uzsāka Rīgas domes izveidotā Vidi degradējošo būvju komisija, ir pieņemta virkne lēmumu par vidi degradējošas būves statusa piešķiršanu un no tā izrietošā nekustamā īpašuma paaugstinās likmes piemērošanu. Tomēr, ja līdz šim pašvaldība vairāk balstījās uz iedzīvotāju ziņojumiem par nesakārtotiem īpašumiem, tad nākotnē situācija varētu mainīties, un būvinspektori detalizēti apsekos īpašumus, lai lemtu par atbildības noteikšanu to īpašniekiem, uzskata SIA Berga Fasādes valdes loceklis Juris Bergs.
Laika zobs nesaudzē nevienu ēku. Pēc kara, kad steigā tika atjaunota sagrautā Rīga, būvniecības kvalitātei nereti bija sekundāra nozīme, svarīgi bija paveikt visu noteiktajos termiņos. Ja vēl padomju laikā regulāriem remontiem valsts pievērsa uzmanību un kaut cik uzturēja īpašumus (pēdējo vērienīgo atjaunošanu Rīgā astoņdesmitajos gados veica poļu restauratori), tad tagad pilsētā ir sastopamas ēkas, kas aizvadīto 25 gadu laikā ir pieredzējušas vien avārijas remontdarbus, kas nereti izpaudās kā rupja izdrupušo apmetuma vietu aizpildīšana.
To, ka Rīga kļūst skaistāka ar sakārtotiem īpašumiem, nevar nepamanīt un ir tikai apsveicama pilsētas vadības iniciatīva noteikt nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus namiem, kuru fasādes ir sakārtotas un izgaismotas. Savukārt, saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem, ja īpašums atrodas vidi degradējoša stāvoklī, tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma likme. Turklāt vidi degradējošas būves īpašnieka pienākums ir to apvilkt ar fasādi atveidojošu dekoratīvu pārsegu. Diemžēl normatīvie akti nenoteica, cik ilgi ēka ar šādu pārsegu var stāvēt arī tādā gadījumā, ja ēkā nenotiek remontdarbi, un daudziem namīpašniekiem tas līdz šim bija veids, kā izvairīties no fasādes restaurācijas. Tomēr tagad nolemts šo termiņu ierobežot, un tas, pēc domes speciālistu domām, varētu būt divi gadi – galīgais lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā.
Diemžēl tas, ka pilsēta arvien vairāk pievērsīsies ne tikai savu, bet arī citu būvju sakārtošanas jautājumiem, vismaz to fasāžu drošībai un sakārtotībai, var izraisīt pretēju efektu – sadārdzināsies šo darbu izmaksas, jo Latvijā ir ierobežots skaits kvalificētu speciālistu, kas spēj kvalitatīvi veikt fasādes restaurāciju atbilstoši visiem nosacījumiem. Arī sezonalitātei ir būtiska nozīme, jo Latvijas mainīgie laika apstākļi būtiski ierobežo renovēšanas darbu veikšanas rocību.
Tāpēc katram ēkas apsaimniekotājam būtu regulāri jāapseko ēkas stāvoklis. Pirms laiciņa braucot gar Rīgas Valsts tehnikumu, pamanīju, ka uz ietves ir nokritis vismaz 100 kilogramu smags dekoratīvā apmetuma gabals. Šī ir iela, pa kuru regulāri staigā tūristi – gan ekskursijās, gan pasažieri, kas tikko nokāpuši no prāmja. Visu cieņu, ka salīdzinoši ātri šī vieta tika norobežota, tomēr jau pēc pāris dienām brīdinošā lenta bija piespiesta pie pašas sienas. Atkal pa ietvi pārvietojas gājēji, pat nenojaušot, kas notiek virs viņu galvām.
Saistībā ar šo gadījumu vēlējos nedaudz izcelt kādu svarīgu iezīmi, ko nereti daļa apsaimniekotāju vai pat būvnieku nenojauš - atšķirību starp apmetumu un tiem piestiprinātajiem dekora elementiem. Ja apmetums lobās nost ar maziem kaļķakmens gabaliem, tad dekors ir viengabalains, tostarp stiprināts ar metāla stieņiem. Lietus laikā caur nelielām plaisām ūdens ietek pie šiem metāla stiprinājumiem un lēnām veidojas korozija jeb vienkāršāk sakot – rūsa un kādā brīdī tas ir tik ļoti sarūsējis, ka vairs nevar noturēt šo milzīgo svaru. Tāpēc reizēm cilvēki ir pārsteigti: "Bet kā? Dekoratīvais elements izskatījās svaigs, kāpēc tas nokrita?" Šī iemesla dēļ ēkas apsekošana ir jāveic regulāri un rūpīgi. Ja konstatējat problēmsituāciju, tad nekavējoties ir jāziņo attiecīgajiem profesionāļiem, kas šo problēmu atrisinās jūsu vietā. Mums traģēdiju pietiek, tāpēc būsim tālredzīgi un novērsīsim visu pirms tas ir noticis.
Jāatgādina, ka, lai gan būvniecības procesi mūsdienās notiek ātri, pats sagatavošanās process tomēr ir samērā ilgs. Tāpēc svarīgi ir ar savu īpašumu sakārtošanu sākt nodarboties jau šodien un ieplānot tam līdzekļus. Lielākā daļa Rīgas ēku fasādes savu ir nokalpojušas, tāpēc turpmāko 10 gadu laikā tās tiks atjaunotas, līdz ar to būtiski pieaugs pieprasījums pēc restaurācijas darbiem. Prognozes rāda, ka pieaugs arī fasāžu renovācijas darbu izmaksas, tāpēc aizvien aktuālāka kļūst Rīgas Domes piedāvātā iniciatīva iegūt 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Tādā veidā namīpašniekiem, biedrībām vai kooperatīviem ir iespēja atgūt, ja ne visu, tad lielāko daļu no ieguldītās naudas summas.
Raksts tapis sadarbībā ar Juri Bergu, (SIA Berga fasādes, valdes loceklis)
2014.gada 21.jūlijā
