Eksperts: "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas var radīt negaidītus izdevumus
AS "Sadales tīkls" iecerētajā pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu, kas nav patērētājiem pietiekami izskaidroti un var radīt neplānotus izdevumus, uzskata RTU asociētais profesors, Inženierzinātņu doktors un AS "Inspecta Latvia" vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.
Tarifu līdzsvarošanas projekta ietvaros mājsaimniecībām ne vien katru mēnesi nāksies maksāt par elektroenerģijas piegādi, bet arī būs jārēķinās ar konstantu abonēšanas maksu par pieslēgumu energotīklam, kuras summa būs atkarīga no pieslēgtās jaudas. Savukārt uzņēmumiem abonēšanas maksa par pieslēguma jaudu tiks palielināta. Tādēļ pašlaik patērētāji tiek aicināti aktīvi izvērtēt sev nepieciešamo pieslēguma jaudu un to samazināt, lai nevajadzētu pārmaksāt. Diemžēl publiskajā telpā trūkst informācijas, kādi būs nosacījumi, ja pēc jaudas samazināšanas būs nepieciešams to atkal palielināt.
"Sadales tīklu" pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā izteiktais aicinājums patērētājiem izvērtēt ikdienā nepieciešamo elektroenerģijas jaudu un to samazināt ir pretrunīgs. Lai gan jaudu samazināt varēs bez maksas un nepieciešamības gadījumā pus gadu pēc tam patērētājam būs iespēja atjaunot to iepriekšējā apjomā, patērētāji netiek brīdināti, ka šie pasākumi var radīt neplānotas izmaksas – it īpaši objektos ar novecojušu elektroinstalāciju. Palielinot elektroenerģijas jaudu vecākos objektos, piespiedu kārtā var nākties apmaksāt elektroinfrastruktūras atjaunošanu visā objektā, lai tiktu izpildītas ES noteiktās prasības," uzmanību vērš AS "Inspecta Latvia" vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.
Viņš arī norāda, ka lielākā daļa elektroinfrastruktūras Latvijā ir krietni novecojusi gan tehniski, gan morāli, nenodrošinot mūsdienu prasību izpildi, tādēļ risks, ka var nākties maksāt ne tikai par jaudas palielināšanu, bet arī infrastruktūras rekonstrukciju, ir liels. "Piemēram, elektroenerģijas uzskaite lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību un arī daudzos uzņēmumos tiek veikta pēc vecum vecajiem noteikumiem un standartiem – elektroenerģijas skaitītājs pie mājas sienas vai priekšnamā joprojām ir ierasta aina. Uz vecajiem pieslēgumiem neattiecas prasība tos modernizēt. Tomēr tiklīdz vajadzēs pieslēgt vai atjaunot lielāku jaudu – tas formāli skaitīsies jauns pieslēgums, kam tiks pieprasīts izpildīt jaunos tehniskos noteikumus un papildprasības atbilstoši ES normām. Tas nozīmē to, ka, piemēram, elektroenerģijas uzskaites skapis, kas iepriekš atradās pie mājas sienas, būs jāpārnes līdz īpašuma robežai, lai pie tā varētu piekļūt Sadales tīkls. Lieki teikt, ka šīs izmaksas vajadzēs segt klientam," skaidro Andrejs Podgornovs.
Tāpat nepatīkamu pārsteigumu var piedzīvot tie patērētāji, kuri, atsaucoties "Sadales tīkla" aicinājumam, samazinās jaudu, balstoties uz pašrocīgi veiktiem aprēķiniem. Īpaša riska grupa ir uzņēmumi, kuru darbībai ir sezonāls raksturs, – ostas, karjeri, kokzāģētavas, zemnieku saimniecības u.c. "Var gadīties, ka zemnieku saimniecībā elektrotīkla slodze ir lielāka atsevišķās sezonās, piemēram, rudenī, kad tiek kaltēti graudi. Izdalot gada elektroenerģijas patēriņu uz 12 mēnešiem, tiks iegūta vidējā slodze, kas atsevišķās sezonās var būt nepietiekama, tādēļ var prognozēt, ka pēc jaudas samazināšanas vajadzība to atkal palielināt nebūs retums," stāsta eksperts. Viņš atgādina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav elektroinženieri un nepieciešamās jaudas aprēķini lielākoties būs visai aptuveni un bieži vien pat aplami. "Ja trūkst nepieciešamo zināšanu un pieredzes, veiktais jaudas apjoma aprēķins var neatbilst patiesībai, tādēļ šādu energoauditu vislabāk uzticēt profesionāļiem."
Iecerētās izmaiņas tiek pamatotas ar patērētāju motivēšanu efektīvākai elektrības jaudu izmantošanai, norādot, ka rēķins pieaugs tiem, kas nenoslogo savu savienojumu vai patērē ļoti maz elektrības. Vienlaikus ir redzams, ka papildus izdevumi nepārprotami radīsies gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem, kuri nebūt nav neefektīvi patērētāji. Pēc "Inspecta Latvia" ekspertu aplēsēm, piemēram, uzņēmums, kurš pašlaik lieto elektroenerģijas tarifu S6 ar atļauto slodzi 400 ampēri, patērējot 70 127,32 kilovatstundas (kWh) mēnesī, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tarifu par vienu atļautās slodzes ampēru maksā 0,256 eiro centus, kas veido 102,33 eiro mēnesī. Pēc tarifu līdzsvarošanas šī maksājuma apmērs pieaugs par 222%, un maksa par vienu ampēru būs 0,823 eiro centi, kopējo ikmēneša maksu palielinot līdz 329,33 eiro. Lai gan maksa par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu pēc izmaiņām tarifos samazināsies vairāk nekā par 0,2 centiem, kopējās izmaksas šādam uzņēmumam pieaugs par 53,09 eiro mēnesī jeb 637,08 eiro gadā.
"No vienas puses "Sadales tīkla" piedāvājums ieviest abonēšanas maksu, pamatojoties uz acīmredzamo nepieciešamību restaurēt Latvijas elektrotīklus, šķiet loģisks un saprotams, jo padomju laikā izbūvētā elektro pievades sistēma Latvijā patiešām ir novecojusi un to nepieciešams rekonstruēt. Tomēr bažas rada uzņēmuma definētie nākotnes plāni un solījumi klientiem. Ja varam ticēt "Sadales tīkla" publicētajai informācijai, uzņēmums plāno arī nākotnē elektrolīniju atjaunošanā ieguldīt tikpat lielu investīciju apjomu cik iepriekš, paredzot ik gadu atjaunot vai modernizēt 2% no valsts kopējā elektrolīniju garuma. Tādejādi novecojušās elektrolīnijas Latvijā tiks atjaunotas aptuveni 50 gadu laikā," skaidro eksperts.
Kā norāda A. Podgornovs, tas diemžēl nozīmē, ka elektropiegādes kvalitāte neuzlabosies, jo neatjaunoto elektrolīniju un elektrības stabu garantētais kalpošanas laiks ir 25 līdz 35 gadi un pastāv nopietns risks, ka valsts elektrības piegādes sistēma bruks daudz ātrāk, nekā "Sadales tīkls" spēs to atjaunot.
"Pašlaik vērtējot "Sadales tīkls" iecerēto pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānu, jāsaka, ka patērētāji viennozīmīgi būs vairāk zaudētāji nekā ieguvēji, jo tiks radītas gan papildu izmaksas, gan sarežģīts pakalpojumu saņemšanas process. Būtu tikai godīgi, ja, ieviešot abonēšanas maksu, patērētājs saņemtu ko vairāk par solījumiem, piemēram, viņam vairs nevajadzētu maksāt par elektroenerģijas pieslēgšanu, jo ilgtermiņa peļņa no abonēšanas maksas viennozīmīgi nosegtu arī šīs izmaksas. Diemžēl, raugoties nākotnē, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī pēc abonēšanas maksas ieviešanas saņems to pašus pakalpojumus, tādā pašā kvalitātē, vien maksājot vairāk," rezumē AS "Inspecta Latvia" vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.
Foto: Pixabay.com
