Ekspluatācijai bīstamo ēku sarakstā iekļauta arī Rīgas Mūzikas internātvidusskola
Pārbaude skolā veikta oktobrī, un tās rezultātā ir aizliegta 2.stāva 17., 18.telpas un 1.stāva aktu zāles ekspluatācija.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Mūzikas internātvidusskolas direktore Vēsma Grugule, izglītības iestādē jau tiek veikti nepieciešamie darbi situācijas novēršanai. Patlaban ir aizvērtas trīs skolas telpas un mācību process pārcelts uz citām skolā esošajām telpām. Grugule norādīja, ka Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments veicis skolas apsekošanu, pārbaudot atsevišķu telpu griestus, par kuriem vēl vasarā ziņojusi pati skola.
Skolā ir apsekoti bēniņi, kā arī atsegtas konstrukcijas, lai konstatētu radušos bojājumus, sacīja direktore. Viņa pauda, ka uz skolu jau tika atvesti būvdarbu konteineri. Grugule gan nevarēja norādīt, kad varētu tikt noslēgti nepieciešamie remontdarbi.
Kopumā Rīgā ekspluatācijai bīstamo ēku sarakstā ir sešas ēkas. Reģionos par ekspluatācijai bīstamām ir atzītas četras ēkas.
Jau ziņots, ka BVKB no 2015.gada 1.janvāra līdz 1.oktobrim ir pārbaudījis 1252 ēkas, no kurām 79% jeb 987 ir BVKB piekritīgi objekti. Konstatēts, ka no BVKB piekritīgiem objektiem 92% ir teicamā vai labā stāvoklī, savukārt tikai 1% - bīstamā stāvoklī, informē BVKB.
Trešajā ceturksnī uzmanība tiks pievērsta izglītības iestādēm, kas veidoja 70% no pārbaudītajām ēkām. Līdz 2015.gada 1.oktobrim apsekotas 527 izglītības iestādes, no tām 493 ir BVKB piekritīgas (ir publiskas ēkas Būvniecības likuma izpratnē). 55% jeb 272 no pārbaudītajām ēkām atrodas Rīgā, savukārt 45% jeb 221 - Latvijas reģionos.
"Pārbaudot izglītības iestādes, esam konstatējuši, ka 93% no tām ir teicamā vai labā stāvoklī, kas vērtējams kā ļoti pozitīvs rezultāts. Tomēr trīs iestādes bijām spiesti daļēji slēgt - Latvijas Biznesa koledžu Rīgā, kurā aizliegts ekspluatēt caurbrauktuvi, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu, kurā aizliegts izmantot divas telpas, un Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāziju, kurā aizliegta četru kāpņu telpu ekspluatācija," uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.
Kopumā vērtējot visu pārbaudīto ēku stāvokli Rīgā (53%) un reģionos (47%), situācija ir samērā līdzīga - 92% ir teicamā vai labā stāvokli, savukārt sliktā vai bīstamā stāvoklī - vien 8%.
Salīdzinot īpašumus pēc to īpašniekiem (pašvaldība, privātais, valsts), visatbildīgāk par savu īpašumu rūpējas pašvaldības. Analizējot pēc galvenajiem riska faktoriem ēkām, secināts, ka joprojām procentuāli lielākais attiecināms uz mehānisko stiprību (73%), nākamie divi ir vides pieejamība (28%) un ugunsdrošība (16%).
Birojs 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos pārbaudījis vairāk nekā 1000 publisko ēku visā Latvijā, no tām 374 ir izglītības iestādes. Līdz gada beigām plānots apsekot vēl vismaz tikpat daudz objektu, īpašu uzmanību pievēršot skolām, bērnudārziem, birojiem un viesnīcām, tādējādi līdz gada beigām kopumā pārbaudot ap 2000 publisko ēku.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 1.oktobrī līdz ar jaunā būvniecības regulējuma stāšanos spēkā darbu sācis arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Birojs ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša iestāde, un tā juridiskā adrese ir Valdemāra ielā 157, Rīgā. Pašlaik tajā strādā 59 darbinieki, no tiem puse jeb 30 ir būvspeciālisti un eksperti ar nopietnu darba pieredzi Latvijā un ārvalstīs.
LETA
Foto: Ieva Čīka/LETA
