Kā novietot dzīvojamo ēku piemājas zemesgabalā?
Der ņemt vērā arī āderu tīklu zemesgabalā, jo, piemēram, augļu koki uz āderēm aug slikti. Projektējot māju, jau jāparedz, vai teritorijā tiks būvētas arī saimnieciskās ēkas, vai arī mājā būs paredzēta vieta arī dārza apsaimniekošanas instrumentu un dārza mēbeļu glabāšanai. Ja dārza lietas tiks glabātas mājā, tam jāparedz pietiekoši plaša vieta pagrabstāvā vai garāžā. Jo mazāka ir teritorija, jo daudzfunkcionālākai jābūt dzīvojamai mājai, tas ir, tajā jābūt vietai visam, arī dārza lietām. Māja tuvāk iebraucamajam ceļam – vispraktiskākais variants Meklējot dārza plānojuma racionālāko risinājumu, parasti dzīvojamo ēku cenšas novietot tuvāk iebraucamajam ceļam, mājas priekšpusē atstājot nelielu priekšdārziņu. Šis ir viens no visizplatītākajiem plānojuma veidiem gan pilsētās, gan laukos. Priekšdārzs parasti nav plašs, līdz ar to ir iespēja izvēlēties ne pārāk apjomīgus, bet greznākus un perfekti koptus stādījumus. Šādā plānojumā ceļi, kas ved no ielas līdz mājai, aizņem mazāku platību, un tas dod vēl vienu iespēju ieekonomēt līdzekļus. Dārzam aiz mājas paliek lielāka teritorija - pasargāta no ielas putekļiem, trokšņa un garāmgājēju skatiem, kas arī ir būtisks priekšnosacījums dārza intimitātes veidošanā. Dzīvojamā māja dārza dziļumā (teritorijas tālākajā galā)
Saimniecības zona šādā situācijā bieži vien izplešas pa visu dārza teritoriju, tādā veidā zūd iespēja atrast klusāku atpūtas vietu, tāpēc šāds plānojums nav ieteicams, ja mājā dzīvo pastāvīgi un ap to var rasties vajadzība veidot lielu saimniecisko zonu. Taču, projektējot māju dārza dziļumā, ir plašākas iespējas izveidot lielu un skaistu priekšdārzu. Šādi plānota teritorija raksturīga vasarnīcu un lauku māju apstādījumiem. Māja teritorijas vidū Māja teritorijas vidū ir salīdzinoši neveiksmīgs risinājums, jo sadala gruntsgabala teritoriju uz pusēm, tādā veidā iegūstot plašāku daļu dārza reprezentatīvajai zonai – priekšdārzam, bet zaudējot daļu dārza dzīvojamās - atpūtas zonas aiz mājas. Šajā situācijā meistarīgi jāatrod vieta saimniecības zonai, lai vēl vairāk nesamazinātu dzīvojamo teritoriju. Apgrūtinājumi Svarīgi laikus pamanīt iespējamos apgrūtinājumus zemesgabalā, kas ietekmēs ne vien mājas būvniecību, bet arī dārza veidošanu. Tie var būt servitūta ceļi, dažādu inženiertīklu aizsargjoslas, kurās nedrīkst ne būvēt ēkas, ne stādīt kokus utt. Ierobežoti drīkstēs darboties ūdeņu aizsargjoslās. "Sarkano līniju" zonas paredzētas perspektīvai mikrorajona vai pilsētas ielu paplašināšanai un nākamajām inženierkomunikāciju trasēm. Šīs vietas nedrīkst apbūvēt. Nedrīkst stādīt arī kokus un krūmus. Ja tomēr iestāda, tad jārēķinās, ka pie pirmās nepieciešamības no stādījumiem būs jāšķiras. Sarkano līniju joslas ir regulāri jākopj un jāuztur kārtībā par īpašnieka līdzekļiem, regulāri jāpļauj, jāvāc lapas un atkritumi. Visstingrākie noteikumi saistās ar vēstures un arhitektūras pieminekļiem, piemēram, daudzas mājas Rīgas Mežaparkā un Rīgas vēsturiskajā centrā, Jūrmalas pilsētā, Gaujas Nacionālajā parkā un citur, kur pirms dārza darbu veikšanas nākas profesionāli izstrādāt teritorijas labiekārtošanas projektu un to saskaņot vairākās instancēs. {TABLE ID=tabula_eku_izvietojums_darza_1 PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} Autore: Alise Jonas {ABC_NEXT_ARTICLE ID=ekas_darza_2 TEXT=[Kā izvietot palīgēkas piemājas zemesgabalā - lasiet šeit!]}
