<i>Elefant Hotel</i>
Ceļvežos četrzvaigžņu viesnīca, kuras 158 istabās vienlaicīgi var uzņemt līdz 320 viesiem, tiek reklamēta, uzsverot tās novietojumu stratēģiski izdevīgā vietā – ceļā starp starptautisko lidostu "Rīga" un pilsētas centru, netālu no Salienas Golfa laukuma un izstāžu centra "Ķīpsala". Viesnīca piedāvā zāles konferencēm (83 m2, līdz 65 personām) un sanāksmēm (39 m2, līdz 35 personām). Apvienojot abas telpas, izveidojas 147 m2 liela zāle vairāk nekā simt viesiem.
Jā, Pārdaugava rullē. Arī tie konferenču tūristi, kam nav bijis laika doties izpriecās uz vecpilsētu, tagad var lidot mājup ar pārliecību, ka arhitektūra un interjera māksla šajā zemē ir pietiekami kvalitatīva. Vispirms viņi par to ir pārliecinājušies starptautiskajā lidostā "Rīga" un nu apstiprinājumu pirmajiem iespaidiem var meklēt jaunajā "Elefant Hotel".
Tā ir arhitektūra, kas vairs necer ieviest kārtību estētiski haotiskajā priekšpilsētu ainavā. Modernisma, tāpat kā postmodernisma un neoklasisko pretenziju laiks ir pagājis, un tagad jaunbūves savu vērtību iegūst, pielāgojoties apkārtnei. Ēkai raksturīga neregulārā kopforma, viegli iešūpotais logu ritms un it kā nejaušs krāsu salikums. Visi šie elementi rodami vecās Pārdaugavas ielu ainavā, kur arhitektu līdzdalība līdz šim bijusi samērā nosacīta.
Nelielajā apbūves gabalā ar diezgan sarežģīto piebraukšanu no maģistrālās Lielirbes ielas viesnīcas ēka izvietota U burta formā ar iekšpagalmu pret kluso Kalnciema ielu. Turpat arī iebrauktuve pazemes autostāvvietā un ieeja viesnīcā. Ēkas augstums ir mainīgs, katrā stūrī tai ir cits stāvu skaits: pret maģistrāli septiņi un pieci stāvi, bet Kalnciema ielas pusē, respektējot veco apbūvi, viens spārns attiecīgi noslīd līdz četriem, bet otrs – līdz trīs stāviem. Augstvērtīga dubultā stikla fasāde slāpē automašīnu radīto troksni no Lielirbes ielas puses. Kalnciema ielas fasādes ar vieglu plastiku pieskaņojas vēsturiskajām ēkām.
Arhitekti Lasis un Beernaerts ir radījuši gan vides kontekstam atbilstošu ēkas ārējo čaulu, gan telpisko ietvaru visām viesnīcas darbībām. Būves kopforma aptver visas vajadzīgās inženierietaises, un ēkas siluets ir perfekts. Pazemes autostāvvietas stāvs, viegli atrauts no zemes, padara jau tā gaisīgo ēku vēl vieglāku. Abus viesnīcas spārnus ēkas lielākajā augstumā savieno ātrijs. No tā abiem panorāmas liftiem paveras skats lejup – uz iekšpagalmu. Oriģināla ir kāpņu konstrukcija – konsoles paskata betona kāpņu laidu smago slodzi dažus metrus pirms sienas droši pārtver diagonāli metāla balsti.
Interjers ir arhitekta Padēļa-Līna iedvesmas avota – ziloņa pasaule. Tiesa, jau viesnīcas iekšpagalmā ir pamanāms mazais elefants, kas sildās gaisa mākslīgajā plūsmā, jo tam par podestu noder gaisa ieņemšanas šahta. Toties ātrija telpā viesnīcas simbols jau var dominēt. 6 metrus augstā skulptūra piešķir saturu ātrija telpas tukšumam. Tēlnieka Kārļa Alaiņa darbam ir augstas kvalitātes plastikas iezīmes, it īpaši tādās detaļās kā ausu krokojuma ritms un acu ābolu gurdenais skats. Elefanta izmēram atbilstoša ir oriģinālā stāvlampa. Tumšas dabīgās ādas klubkrēsli un spilveni tajos kontrastē ar skulptūras ziloņkaula krāsu, savukārt teju vai megalītiskie krēslu apjomi ir saskaņoti ar dzīvnieka atveidojuma izmēriem. Ātrija monumentālo sienu atdzīvina dažādu materiālu: alumīnija un dekoratīvo gleznojumu joslas, ielaidumi.
No elefanta koncepcijas izaug nosacīti koloniāla stila atmosfēra. Ātrijā to uztur dabīgās palmas un vēsturi imitējoši margu metāla kalumi. Restorāna zālē palmu lapu sienu gleznojums saskan ar griestu perforējuma smalkajām spraugām un gaismas ķermeni polinēziešu laivas formā. Motīvi ir vairāki, bet to grafiskā un tonālā saderība saka – to nav par daudz. Karstajam kontinentam raksturīgie asie baltā un melnā salikumi izpaužas restorāna mēbeļu ādas krāsu izvēlē. Turpat gaišajam tonim rada ir galdu nerūsošā metāla daļas. Gaišo kolonnu apvij tumša metāla sloksnes. Telpās mijkārtojas gaišo un tumšo smilšu toņu mīkstais grīdas segums. Ziloņa motīvs ir pakļāvīgs visa veida grafiskām interpretācijām, arī restorāna un bāra sienu trafaretu gleznojumos. Viesnīcu visumā raksturo augsta grafiskā kultūra, stilīga ir, piemēram, stikla durvju obligātā apdrukas josla acu augstumā, šoreiz – ornamentāla.
Jaunbūve ir labas arhitektūras un interjera mākslas simbiozes piemērs. Arhitektu radītajā kopformā dekoratīvo mākslu meistari ir radījuši savu pasauli, kas ir pietiekami ērta arī Rīgas viesiem. Protams, iespējams pieņemt, ka interjera arhitektam varēja ienākt prātā kāds cits simbols, teiksim – tautumeita, un viesnīca sauktos "Lassi Hotel". Tad varbūt ātrija telpā mūs sagaidītu no solārija nākusi plastmasas daiļava, un arī viss kolorītais un ornamentālais risinājums būtu citāds. Tomēr ēka savu konteksta sajūtu un arhitektūras kvalitāti nevar zaudēt. Savu nišu viesnīcu tirgū tā var iekarot ar ekstravagantu interjeru, bet saglabāt tajā pastāvīgu vietu – ar augstu apkalpošanas kultūru.
Viena no augstas kultūras pazīmēm ir balva "Zelta kruķis". Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", Latvijas būvnieku neoficiālais konsultants vides pieejamības jautājumos, 2008. gada konkursa uzvarētāju vidū ierindojusi arī "Elefant Hotel". Jau piekto gadu vides eksperti ratiņkrēslos devās uz visiem Latvijas rajoniem, lai pārliecinātos, kurās gada laikā tapušajās ēkas var tikt iekšā, neizmantojot cita palīdzību. Vides pieejamība attiecas uz ikvienu, kas uzskata – laba arhitektūra ir arī humāna.
Fakti Adrese – Rīga, Kalnciema iela 90. Arhitekti – birojs "8 A.M.", arhitekti Juris LASIS, Eduards BEERNAERTS. Interjers – birojs "Porcelāna zilonis", arhitekts Agris PADĒLIS-LĪNS, projekta vadītāja Inga Auziņa. Pasūtītājs – "Hotels Development Group". Ģenerāluzņēmējs – "Merks", apakšuzņēmēji – "Vaben", akmens darbi. Projekts – 2006. gads. Realizācija – 2007.–2008. gads. Raksta autors: Dr.arch. Jānis Lejnieks Foto: Indriķis Stūrmanis "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 1. BURTNĪCA
