Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas? Analizē eksperts

Ir pagājis gads kopš "Nord Pool" biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot pat 0,565 EUR/kWh ar PVN. Lai arī 2022. gada vasaras otrā puse un rudens sākums bija visdārgākie cenu periodi kopš 2013. gada, kad "Nord Pool" atvēra Latvijas cenu apgabalu, faktiski cenas augšupejošu tendenci uzsāka jau 2021. gada jūnijā. Šīs izmaiņas ietekmēja teju ikvienu elektroenerģijas lietotāju Latvijā, kā arī iedzīvotāju tālākās rīcības, lemjot par elektroenerģijas iegādi.

“Viens no elektroenerģijas biržas darbības ieguvumiem ir cenu caurskatāmība. Analizējot vēsturiskās cenas periodā no 2013. līdz 2020. gadam, var secināt, ka tipiski mēneša vērtības svārstījās 0,035 - 0,060 EUR/kWh ar PVN robežās, taču kopš 2021. gada vasaras tās ar ļoti retiem izņēmumiem ir bijušas zem 0,12 EUR/kWh,” situāciju analizē Jānis Bethers, “Virši” enerģētikas segmenta vadītājs.

"Nord Pool Spot" cenas Latvijā pa mēnešiem pēdējos gados, EUR/kWh ar PVN
(avots: "Nord Pool" statistikas dati)

Piesardzīgi un maksimāli paredzami – lietotāju stratēģija arvien konservatīvāka

Elektroenerģijas tirgū mājsaimniecībām ir trīs principiāli atšķirīgi elektroenerģijas iegādes veidi. Vispopulārākie ir fiksētas cenas līgumi, kuros kilovatstundas cena ir skaidri nodefinēta uz noteiktu laiku, taču uzmanība jāpievērš sava līguma nosacījumiem, jo dažu tirgotāju gadījumā cena var tikt regulāri pārskatīta un mainīta. Dinamiskie produkti ar mainīgo cenu par kilovatstundu ir piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām un šādu līgumu īpašnieki var sekot līdzi cenu svārstībām, attiecīgi pielāgojot savu patēriņu. Savukārt universālā pakalpojuma gadījumā elektroenerģijas maksa ir fiksēta 12 mēnešus un tā ietvaros tirgotāji nedrīkst pārskatīt cenu.

“Ir ļoti interesanti pētīt, kā šajos svārstīgajos apstākļos Latvijas patērētājiem mainījusies elektroenerģijas iegādes stratēģija un kāda veida tirgotāju piedāvājumiem viņi dod priekšroku. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija veic regulāru tirgus monitoringu un apkopo tirgotāju sniegto informāciju, kas ļauj mums ieskatīties lietotāju paradumu maiņā,” saka eksperts.

Analizējot produktu izvēli, var redzēt, ka līdz 2021. gada vasarai biržas cenām piesaistīto mājsaimniecības elektroenerģijas līgumu īpatsvars pakāpeniski pieauga, sasniedzot teju piektdaļu jeb 18% no kopējiem līgumiem. Piedzīvojot straujos biržas cenu lēcienus, mājsaimniecības sāka dot priekšroku skaidrāk nodefinētām fiksētajām cenām, tāpēc dinamiskā produkta klientu skaits 2022. gada laikā samazinājās – zemākajā punktā sasniedzot vien 12%. Vienlaikus sabiedrībai kopumā pievēršot uzmanību elektroenerģijas cenu jautājumiem, strauji saruka arī universālā pakalpojuma klientu skaits. Universālais pakalpojums ir ilgtermiņā visdārgākais veids kā iegādāties elektroenerģiju, taču vēl tikai 2018. gada izskaņā vairāk nekā puse mājsaimniecību lietotāji izvēlējās šo sadarbības formu ar savu elektroenerģijas tirgotāju, savukārt šī gada vasarā šādu līgumu skaits ir sarucis līdz 17%.

Mājsaimniecības lietotāju sadalījums pēc izvēlētā produkta veida
(avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati)

Vidējai elektroenerģijas cenai būtu jāsamazinās straujāk

Ja mājsaimniecību lietotāju līgumu proporcijas attīstība ir racionāla un izskaidrojama, tad elektroenerģijas vidējo cenu evolūcija izraisa vairākus jautājumus. Grafikā ir redzams, ka līdz 2021. gada vasarai cenas ir bijušas stabilas un ierasti svārstījušās ap 0,07 EUR/kWh robežās. Vairumtirdzniecības cenām pieaugot, lielākā daļa mājsaimniecību ar fiksētas cenas līgumiem tik un tā novēroja cenu pieaugumu ikmēneša rēķinos, jo tirgotāji, kuri tādu iespēju bija paredzējuši, izmantoja līgumos ietverto iespēju vienpusēji pārskatīt fiksētās cenas līguma darbības laikā.

Mājsaimniecības lietotāju vidējā elektroenerģijas iegādes cena, EUR/kWh ar PVN
(avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati)

“Mājsaimniecību līgumos vidējo cenu pieaugums ir viegli izskaidrojams, taču tas, ka kopš šī gada sākuma tas ir bijis ievērojami augstāks par vairumtirdzniecības cenām un vēl aizvien nav novērojama būtiska lejupslīde, ir pārsteidzoši. Kopš 2023. gada sākuma vidējās elektroenerģijas cenas ir ap 0,12 EUR/kWh ar PVN un nevienā mēnesī tās nav bijušas pat tuvu 2021. un 2022. gada dārgākajiem mēnešiem. Šis ir pārsteidzoši divu iemeslu dēļ – pirmkārt, jāsecina, ka tirgotāji, kas patur tiesības pārskatīt cenas esošo līgumu ietvaros, to dara ļoti kūtri un labprātīgi cenas nesamazina pretēji klientu pieredzei, kad tirgus cenas strauji kāpa. Otrkārt, atskatoties jāsecina, ka liela daļa mājsaimniecību cenas fiksēja visaugstākajā tirgus punktā un šobrīd neizmanto savas tiesības pārskatīt noslēgtos līgumus,” skaidro eksperts.

Uzskatāmi to var redzēt piemērā par mājsaimniecību, kas mēnesī patērē 250 kWh, gada ietvaros – 3000 kWh. Pirms gada noslēgtam līgumam tipisks cenu līmenis bija virs 0,25 EUR/MWh, savukārt šobrīd tas ir ap 0,15 EUR/MWh, kas nozīmē, ka, pārskatot cenas piedāvājumu, gada ietvaros šādai mājsaimniecībai ir iespēja ietaupīt ap 300 eiro. Vislielākā līguma laušanas maksa Latvijas mājsaimniecībām, kas ir novērota, ir 200 eiro divu gadu līgumam, kas katru ceturksni proporcionāli dilst. Tātad šobrīd, ņemot vērā, ka kopš augsto cenu līgumu perioda ir pagājis viens gads, lielākā sagaidāmā līguma laušanas maksa ir vien 100 eiro. Ņemot par pamatu šādu aprēķinu, var secināt, ka katra Latvijas mājsaimniecība, kas atbilst vidēji lielam patēriņam un pirms gada slēdza fiksētas cenas līgumu, rīkojoties proaktīvi un finansiāli prātīgi, var ietaupīt ap 200 eiro gadā, savukārt lielākas privātmājas ar 500 kWh mēneša patēriņu var gada laikā ietaupīt pat 500 eiro.

Elektroenerģijas izmaksas kļuvušas par vienu no pēdējā gada apspriestākajām tēmām – iedzīvotāji uzmanīgi  seko līdzi un asi reaģē uz izmaiņām, piemēram, sadales sistēmas operatora tarifu izmaiņas gadījumā. Vienlaikus, mājsaimniecības mēdz būt kūtras un neizmanto savas iespējas samazināt izdevumus, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos daudziem varētu atvieglot finansiālo slodzi. Tāpēc nenoliedzami ir vērts sekot līdzi aktualitātēm un izvērtēt atvērtā tirgus sniegtās iespējas.