Elektrības rēķinu samazinājums var skart 60 energoietilpīgus uzņēmumus
EM atzīts, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstāj ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tostarp pievienotās vērtības radīšanu. Lai to novērstu, nepieciešams ieviest tādu politiku, kas nodrošina ekonomikas attīstību un novērš iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.
Minētā noteikumu projekta mērķis ir palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt izmaksu signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darbvietu skaita palielinājumam un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā.
Iepriekš EM sagatavotais un sabiedriskai apspriešanai nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts attiecās uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar vidējo gada elektroenerģijas patēriņu vismaz 30 gigavatstundu (GWh) apjomā, tādējādi sniedzot atbalstu līdz desmit uzņēmumiem. Taču šodien valdības komiteja lēma noteikumus attiecināt uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar vidējo gada elektroenerģijas patēriņu vismaz desmit GWh, tādējādi sniedzot atbalstu aptuveni 60 uzņēmumiem.
Noteikumi paredz, ka uzņēmumiem OIK samazinājumu aprēķina par iepriekšējā kalendārā gadā katrā pieslēguma vietā patērēto elektroenerģijas apjomu, kas pārsniedz desmit GWh. Šādā gadījumā komersants saņem no publiskā tirgotāja OIK samazinājumu 85% apmērā. Kopējās uzņēmumu izmaksas OIK atlaides saņemšanas gadījumā var samazināties par 0,6-1,4%.
Minētā mērķa īstenošanai no valsts budžeta 2016.gadā tiks novirzīti 12,51 miljons eiro, 2017.gadā - 17,28 miljoni eiro, 2018.gadā - 20,46 miljoni eiro, 2019.gadā - 22,8 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 22,4 miljoni eiro.
EM norāda, ka gadījumā, ja AS "KVV Liepājas metalurgs" savu darbību neveiks iepriekš plānotajā apjomā, tad atbalsta mehānisma nodrošināšanai būs nepieciešama līdzekļu pārdale no AS "Latvenergo" dividendēm, palielinot dividendēs izmaksājamās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.
EM informācija liecina, ka energointensīvie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas patērē 10-30 GWh elektroenerģiju, 2013.gadā veidoja 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 0,1% no visa nodarbināto skaita tautsaimniecībā un 1% no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta. Savukārt energointensīvie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas patērē 30 GWh un vairāk, 2013.gadā veidoja 0,4% no IKP, 0,1% no visa nodarbināto skaita tautsaimniecībā un 1,4% no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta.
Ministrijā uzsver, ka aplūkotajām uzņēmumu grupām ir vērā ņemams devums galvenajā Latvijas eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā. Energointensīvo apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kas patērē 10-30 GWh elektroenerģiju, kopējais apgrozījums 2013.gadā bija 205,2 miljoni eiro, savukārt uzņēmumu apgrozījums, kas patērē 30 GWh elektroenerģiju, sasniedza 231,1 miljonu eiro. Kopumā tas veidoja attiecīgi 2,6% un 3% no visa apstrādes rūpniecības apgrozījuma.
Minētā elektrības atlaide varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS "KVV Liepājas metalurgs", AS "Valmieras stikla šķiedra", AS "Cemex" un AS "Latvijas Finieris".
Jau ziņots, ka OIK maksājumu samazinājums energoietilpīgajiem uzņēmumiem tiks piemērots no 2016.gada 1.janvāra, 2014.gada augustā lēma valdība.
EM norādīja, ka enerģētikas politikas pamatnostādnēs jāparedz pasākumi, kas ir vērsti uz OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz tiem principiem, kādus noteikusi Eiropas Komisija (EK).
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
