Elektroenerģijas tirgus norises 2021. gadā kopumā un 2022. gada sākumā: Skaidro SPRK

Baltijā 2021. gadā pieauga gan elektroenerģijas patēriņš, gan tās ražošanas apjoms, Latvijā elektroenerģijas lietotāji vairāk izmantojuši mainīgas (biržas) cenas līgumus un mainījuši elektroenerģijas tirgotājus, pēc rekordaugstā elektroenerģijas cenu kāpuma šobrīd cenas ir nedaudz mazinājušās, taču joprojām augstas un svārstīgas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises 2021. gadā un šī gada sākumā. 

Elektroenerģijas patēriņš un ražošana Baltijā pieaug 

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par vairāk nekā 4%.  Patēriņa pieaugumu ietekmēja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas un laikapstākļi – aukstuma periodi pērn janvārī un decembrī, kā arī ilgstošs karstums jūlijā. Latvijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 3,42%, kas Baltijas valstu vidū bija zemākais rādītājs (Igaunijā +4,97%, Lietuvā +4,48%). 

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par vairāk nekā 5%. Jāizceļ, ka visstraujākais ražošanas kāpums – teju par trešdaļu – bija Igaunijā.  Savukārt Lietuvā bija vērojams ražošanas samazinājums (-13,65%). Tikmēr Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga minimāli – par 1,43%. Koģenerācijas staciju saražotais elektroenerģijas daudzums 2021. gadā bija aptuveni tādā pašā līmenī kā 2020. gadā, savukārt hidroelektrostacijās tika saražots par 4,15% vairāk, bet vēja elektrostacijās – par 21,35% mazāk, kas saistīts ar salīdzinoši zemāku vēja izstrādi attiecīgajā periodā.  

Latvijas elektroenerģijas imports un eksports palielinājās par vairāk nekā 10% 

Pērn kopumā Latvija savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 78,80% apmērā, izmantojot vietējos ražošanas avotus. Tāpat izmantotas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstu reģioniem. Elektroenerģija  lielākoties tika importēta (no Zviedrijas, Somijas un Krievijas). Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā Latvijas importētās elektroenerģijas daudzums bija par 11,84% lielāks, bet eksportētās elektroenerģijas daudzums palielinājās par 13,63%.  

"Elektroenerģiju Latvija importē, kad ir pieejama lētāka elektroenerģija no citām valstīm, savukārt eksportē, kad Latvijā saražotā elektroenerģija ir lētāka par elektroenerģiju citās valstīs. Līdzīgi notiek arī citur pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar ierobežotām elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām. Proti, lētākas enerģijas, piemēram, vēja, uzkrāšana nākotnei izmaksā nesamērīgi dārgi un ir tehnoloģiski grūti sasniedzama," skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Pērn biržā Latvijas elektroenerģijas cenas rekordi; šogad cenas augstas un svārstīgas 

Elektroenerģija biržā, kur elektroenerģijas ražotāji saražoto elektroenerģiju pārdod un tirgotāji to iegādājas, tiek tirgota pa stundām un bieži ar ļoti atšķirīgu cenu. Biržā "Nord Pool" 2020. gadā cenas bija rekordzemas, savukārt 2021. gadā elektroenerģijas cenas strauji pieauga līdz rekordaugstām. Pērn stundas cena bija robežās no negatīvas -1,41 EUR/MWh (5. aprīlī) līdz pat 1 000,07 EUR/MWh (7. decembrī), kas bija līdz šim augstākā fiksētā stundas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā. Lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc biržas cenām, stundas cenas ir būtiskas, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē rēķina lielumu. 

Jāatzīmē, ka pērn decembrī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija vērojama arī līdz šim augstākā mēneša vidējā cena – 207,40 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu straujo kāpumu 2021. gada nogalē noteica vairāku faktoru kopums – paaugstināts pieprasījums pēc elektroenerģijas auksto laikapstākļu dēļ, augstas dabasgāzes un oglekļa emisiju kvotu cenas, remontdarbi Baltijas valstu lielākajās termoelektrocentrālēs, kā rezultātā tās uz laiku nebija pieejamas, kā arī pazemināts hidroresursu līmenis Ziemeļvalstu reģionā. 

Savukārt 2022. gada sākumā "Nord Pool" biržā cenas samazinājās (janvārī – 143,81 EUR/MWh, februārī – 104,72 EUR/MWh), taču martā sekoja pieaugums, cenai sasniedzot 167,22 EUR/MWh. A. Ozola norāda, ka šobrīd, ņemot vērā karu Ukrainā un neziņu par tālāko notikumu gaitu, energoresursu cenas pasaulē ir ne vien paaugstinātas, bet arī svārstīgas. Nenoteiktība finanšu instrumentu tirgos izpaužas kā augstāks risku novērtējums, kas attiecīgi tiek iecenots produktu cenās. 

Elektroenerģijas cenas pieaugums vairumtirgū (biržā) ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas lietotāji. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2021. gada 4. ceturksnī pret 2020. gada identisku periodu pieauga par 85,80% līdz 105,16 EUR/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 123,65% līdz 104,22 EUR/MWh. Minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas (biržas) cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Jāņem vērā, ka fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, 12, 18 mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Līdz ar to cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem. 

Laikapstākļu ietekme uz elektroenerģijas vairumtirgus cenām 

Tas, kādi resursi tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā, ietekmē elektroenerģijas cenu vairumtirgū. Izmaksu ziņā lētāk saražot elektroenerģiju ir, izmantojot atjaunojamos energoresursus – hidroresusi un vējš. Līdz ar to parasti gada griezumā zemākās elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā vērojamas martā un aprīlī, kas saistīts ar palu sezonu un elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās.  

“Attiecībā uz Latviju jāatzīmē netipiska situācija – spēcīgi pali tika novēroti jau 2021. gada decembrī. Pēc aukstas un nokrišņiem bagātas ziemas sākuma šī gada marts bija sauss un saulains, ūdens līmenis Daugavā samazinājās. Savukārt aprīlis iesākās ar bagātīgiem nokrišņiem, ūdens līmenis Daugavā atkal ir paaugstinājies. Līdz ar to palu epizodes novērojam vairākkārt, kas ļauj stabilizēt elektroenerģijas cenu pie augstām dabasgāzes cenām,” norāda A.Ozola  

Arī Ziemeļvalstīs, kur no Zviedrijas un Norvēģijas Latvija importē lētāku HES ražotu elektrību, laikapstākļi šogad veicina hidroresursu līmeņa samazinājumu. “Tomēr tur sniega kušanas un ūdens rezervju uzkrāšanas iespējas, salīdzinot ar Latviju, ir atšķirīgas. Proti, kamēr, Latvijā, ūdens rezerves uzkrāt iespējams pāris dienām, Ziemeļvalstīs – vairākiem gadiem. Līdz ar to cenu ietekme no Ziemeļvalstu rezervēm skatāma ilgtermiņā,” skaidro A.Ozola. 

Lietotāji vairāk izmanto mainīgas (biržas) cenas līgumus un maina tirgotājus 

Apkopojot datus par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēli, redzams, ka mājsaimniecību, un juridisko lietotāju segmentā pieaudzis mainīgas (biržas) cenas līgumu īpatsvars. Īpaši jāizceļ, tieši juridisko lietotāju segments, kur biržas cenas līgumu īpatsvars (53,03%)  pirmo reizi pārsniedz fiksētas cenas līgumu īpatsvaru.  Savukārt mājsaimniecību segmentā mainīgas cenas līgumu daļa ir palielinājusies līdz 17,91% no visiem līgumiem.

Pērn arī palielinājusies elektroenerģijas tirgotāju maiņa. Visvairāk tā novērota juridisko lietotāju vidū, kur 22,28% (+7,62% pret 2020.gadu) nomainījuši tirgotāju, bet mājsaimniecību vidū nomaiņu veikuši 5,37%. To veicināja tirgotāju lēmumi par elektroenerģijas cenu pārskatīšanu. Salīdzinoši neliela ietekme bija arī viena tirgotāja lēmumam par uzņēmuma likvidāciju. Attiecīgi tirgū bija priekšnosacījumi tam, lai lietotāji aktīvi salīdzinātu un vērtētu tirgotāju piedāvājumus, kas rezultējās arī ar tirgotāja maiņu. 

Lai uzzinātu vairāk tieši par 2021. gada 4. ceturkšņa datiem, SPRK aicina ieskatīties interaktīvajā infografikā.