EM aicina Rīgā aktīvāk renovēt mājas
Ekonomikas ministrija (EM) aicinājusi Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, savstarpējā dialogā rodot risinājumu, kā sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Tuvojoties jaunajai apkures sezonai un ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju aktivitāti un interesi par daudzdzīvokļu māju renovāciju, EM tikušies Rīgas pašvaldības, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvji, lai pārrunātu daudzdzīvokļu māju renovācijas procesa veicināšanas pasākumus Rīgā.
EM parlamentārais sekretārs Madars Lasmanis (V) norādīja, ka, izvērtējot, no kurām pilsētām līdz šim saņemti vairāk projektu pieteikumi atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai, Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ierindojas tikai trešajā vietā, atpaliekot no Liepājas un Valmieras.
"Māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti, un, tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", tai jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā," uzsvēra Lasmanis.
Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi - no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Rīgā lielākoties tiek renovētas mājas, kuru pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.
"Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdētājs Edvīns Straupe norādīja, ka iepriekš, kad Rīgas namus apsaimniekoja daudzas mazas pašvaldības namu pārvaldes, būtisks šķērslis plašākai namu renovācijai bija kredīta saņemšana. Pēc viņa domām, patlaban, izveidojot Rīgā vienu pašvaldības namu apsaimniekotāja sabiedrību, situācija ir būtiski uzlabojusies, notiek arvien aktīvāks darbs ar dzīvokļu īpašniekiem un sarunas ar bankām par kredīta piešķiršanu. Vienlaikus viņš norādīja, ka dzīvokļu īpašnieki joprojām neizprot kopīpašuma būtību, kas apgrūtina komunikāciju starp iedzīvotājiem un līdz ar to lēmuma pieņemšanu.
EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele sacīja, ka lielākie siltumenerģijas zudumi un līdz ar to mazāk energoefektīvas ir tieši lielās - deviņu līdz 11 stāvu - daudzdzīvokļu mājas, kuru renovācija ļautu ne tikai samazināt šo māju iedzīvotāju izdevumus par siltumenerģiju, padarītu māju vizuāli daudz pievilcīgāku un patīkamāku, bet arī sekmētu valsts izvirzīto mērķu energoefektivitātes jomā sasniegšanu, kas paredz līdz 2016.gadam mājsaimniecību sektorā vien sasniegt 2701 gigavatstundas enerģijas ietaupījumu.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) atbalstīja sadarbības ar EM paplašināšanu, lai ilgtermiņā sekmētu daudzdzīvokļu māju renovāciju Rīgā. Ņemot vērā māju slikto tehnisko stāvokli, lielos siltumenerģijas zudumus, kā arī apgrūtināto iedzīvotāju komunikāciju, Radzevičs rosināja izvērtēt iespēju paplašināt pašvaldības namu apsaimniekotāju pilnvaras, piemēram, tiesības pašiem veikt renovāciju ar nosacījumu, ka pēc renovācijas netiks palielināti iedzīvotāju izdevumi (sasniegtais energoresursu ietaupījums segs kredīta maksu).
Tāpat tika rosināts turpināt darbu pie tā saucamā rotācijas fonda izveides, kas ļautu valstij un/vai pašvaldībai ilgākā laika periodā izsniegt kredītus un kas kalpotu kā atbalsta instruments māju iedzīvotājiem pēc Eiropas Reģionālā attīstības fonda programmas beigām.
Sarunas noslēgumā tika panākta vienošanās, ka Rīgas dome iesniegs EM konkrētus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas sekmētu ne tikai namu renovāciju, bet arī uzlabotu apsaimniekošanas organizāciju kopumā.
Ņemot vērā renovācijas aktivitāti citās Latvijas pilsētās, EM rosināja Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzēt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai, piemēram, sedzot energoaudita izmaksas vai daļu no veiktajām investīcijām. Šāda prakse tiek īstenota vairākās pašvaldībās, piemēram Liepājā un Valmierā, kur māju renovācija notiek daudz aktīvāk.
ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums kopā ir 47 759 948 lati.
Rīga, 16.sept., NOZARE.LV.
