EM: Atjaunīgo energoresu izmantošanā Latvija apsteidz grafiku; vāja starptautiskā sadarbība
Atjaunīgo energoresu izmantošanā Latvija apsteidz grafiku; vāja starptautiskā sadarbība, teikts otrdien, 12.janvārī, valdībā izskatītajā Ekonomikas ministrijas kārtējā ziņojumā par atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanu, kas tuvāko nedēļu laikā saskaņā ar iepriekšnoteikto grafiku tiks iesniegts Eiropas Komisijai.
Kā norādīts EM skaidrojumā, minētais ziņojums ir trešais pēc kārtas un tajā akcentēts, ka Latvijai vispārējais mērķis no atjaunīgajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas galapatēriņā 2020.gadā noteikts 40% apmērā.
Kā norāda EM, sasniegtais atjaunīgo energoresursu īpatsvars 2013. - 2014.gadā bija 37,87%, kas pārsniedz iepriekš noteikto 34,82% rādītāju, līdz ar to Latvijā minētajā laika posmā šajā nozarē ir bijis vērojams progress atjaunīgo energoresursu plašākā izmantošanā. To sekmējis atbalsta mehānisms, kas īstenots elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā, norāda EM.
Arī siltumenerģijas sektorā pieaug koģenerācijas staciju un katlumāju jauda. Ja 2012.gadā to kopējā uzstādītā siltumjauda bija 1171,4 megavati (MW), kas veidoja 19% no visu katlumāju un koģenerācijas staciju jaudas. Savukārt 2014.gadā kopējā uzstādītā siltumjauda pieauga līdz 1719,8 MW un veidoja 28,4% no kopējās siltumjaudas. Arī siltumenerģijas sektorā šī pieauguma tendence saglabāsies, prognozēts ziņojumā.
Atjaunīgo energoresursu izmantojošu katlumāju jaudas pieaugumu ES fondu 2014. - 2020.gada darbības periodā plānots sekmēt arī turpmāk, novirzot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus fosilos energoresursus izmantojošo siltumavotu nomaiņai pret atjaunīgos energoresursus izmantojošiem siltumavotiem.
Tāpat ziņojumā analizēta elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas veidošanās, norādot, ka tā balstīta uz cenu formulu un viens no tās elementiem ir piesaiste regulatora apstiprinātā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifam bez pievienotās vērtības nodokļa, kas mainās katru mēnesi un ir atkarīgs no dabasgāzes tirdzniecības cenas.
Ziņojumā norādīts - lai nodrošinātu obligātā iepirkuma izmaksu nepalielināšanos neprognozējamā dabasgāzes tirdzniecības tarifa pieauguma dēļ, valdība 2014.gada martā ierobežoja obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļautās komponentes, proti, dabasgāzes cenas mainību. Valdība šīs komponentes maksimālo robežvērtību fiksēja tā brīža dabasgāzes tirdzniecības tarifa līmenī 277,46 eiro uz 1000 normālkubikmetru (eiro/tūkst. n.m3).
Veiktie grozījumi ierobežoja elektroenerģijas ražotājiem sniegtā atbalsta pieauguma risku, mazināja pārsubsidācijas risku, novērsa neprognozēta elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku visiem lietotājiem, kā arī nodrošināja skaidrību investoriem.
Savukārt saistībā ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumu no AER ražotai elektroenerģijai ziņojumā norādīts - lai ierobežotu straujo AER un koģenerācijas atbalsta mehānisma izmaksu pieaugumu, kas būtu jākompensē elektroenerģijas lietotājiem, kopš 2014.gada1.janvāra spēkā stājies Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums, kas nosaka subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmi.
SEN tiek piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. SEN ir noteiktas trīs dažādas likmes - 15% fosilos energoresursus izmantojošām koģenerācijas stacijām, 10% - atjaunīgos energoresursus izmantojošām stacijām, 5% - augstas efektivitātes dabas gāzes vai koksnes biomasas koģenerācijas stacijām. SEN piemērošanas laika periods ir līdz 2017.gada 31.decembrim.
EM ziņojumā sniegtas arī ziņas par kopīgi īstenotiem projektiem un kopīgu atbalsta shēmu lēmumu noteikumiem. Šajā sadaļā norādīts, ka kopējais atjaunīgo energoresursu galapatēriņš 2013.un 2014.gadā pārsniedz plānā paredzēto, taču atjaunīgo energoresursu daļa transporta sektorā atpaliek no plānotās vērtības.
Pārskata periodā Latvija nav sadarbojusies ar ES dalībvalstīm un trešajām valstīm kopējos projektos, kas saistīti ar elektroenerģijas, siltumapgādei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat Latvija šajā periodā nav pieņēmusi lēmumus par valsts atbalsta mehānismu apvienošanu vai daļēju koordinēšanu un nav izmantojusi iespēju vienoties ar citām ES dalībvalstīm par noteikta no AER saražotas enerģijas daudzuma statistisku nodošanu vai saņemšanu.
Vienlaikus EM norāda, ka 2016.gadā Latvija plāno izvērtēt iespējamo apjomu un sadarbības iespējas no atjaunīgo energoresursu saražotas enerģijas daudzuma statistiskai nodošanai 2020.gadā.
Kā ziņots, 2014.gadā kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), bet, salīdzinot ar 2004.gadu, atjaunīgo energoresursu patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).
Galvenie atjaunīgo energoresursu veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2014.gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.
Kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgo energoresursu, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010.gadā līdz 30,2% 2014.gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars atjaunīgo energoresursu patēriņā 2014.gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013.gadā.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Eiropas Savienības 2009.gada direktīvu par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu katra dalībvalsts reizi divos gados iesniedz EK ziņojumu par atjaunojamo energoresursu veicināšanas un izmantošanas progresu. Periodā līdz 2021.gada 31.decembrim Latvijai ir noteikts pienākums iesniegt sešus regulāros ziņojumus.
LETA
Foto: Pixabay.com
