EM: Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Latvijas enerģētisko drošību

Rīga, 23.maijs, LETA. Īstenojot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām, tiks stiprināta Baltijas valstu dalība Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū un palielināta enerģētiskā drošība, samazinot Baltijas valstu atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Augsta līmeņa grupas pārstāvji šodien atkārtoti pauda apņemšanos īstenot projektu, kas paredz ciešāku Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu integrāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot Baltijas valstu energosistēmu darbību ar ES sinhronā režīmā.

"Latvijas enerģijas tirgu integrācija ES enerģētikas tirgū ir labākais ceļš drošuma stiprināšanai un mūsu uzņēmēju konkurētspējas kāpumam. Baltijas valstīs jau šobrīd vērojams progress elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršanas nodrošināšanā, kā arī jaunu starpsavienojumu izbūvē, kas nodrošina mūsu valstu patērētājiem stabilas energoresursu piegādes par konkurētspējīgām cenām," uzsvēra EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Gan no tirgus attīstības, gan ES energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis, norādīja EM. Vairāku valstu energosistēmu darbība sinhronā režīmā ievērojami samazina energosistēmas ekspluatācijas izmaksas un uzlabo drošību, jo samazina lokālu avāriju iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz energosistēmas stabilitāti un vienkāršo energosistēmas būtisku darbības parametru, piemēram, frekvences, uzturēšanu. Vienlaikus pēdējo gadu laikā Baltijas valstu energoapgādē aizvien būtiskāku lomu ieņem elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes no ES valstīm,  bez tam būtiski attīstās ES valstu sadarbība energoapgādes drošības un solidaritātes politikā, informēja EM.

Baltijas valstu gatavošanās energosistēmu integrācijai ES valstu energosistēmā turpinās jau vairākus gadus, iesaistītajām pusēm veicot vairākus pētījumus par paredzamajiem elektropārvades sistēmas darbības režīmiem un ar tiem saistītajām izmaksām, kā arī par ekonomiski un tehniski pamatotākajiem risinājumiem energosistēmu integrācijai.

Pēdējos mēnešos veiktie Baltijas valstu energosistēmu frekvences stabilitātes pētījuma rezultāti sniedz pamatu pieņēmumam, ka no energoapgādes drošības un izmaksu viedokļa visizdevīgākais risinājums Baltijas valstu tālākajai integrācijai ar ES energosistēmu būtu Baltijas valstu sinhronizācija ar divām maiņstrāvas līnijām starp Poliju un Lietuvu.

EM norādīja, ka papildu kā iespējamie tehniskie risinājumi Baltijas valstu integrācijai ES energosistēmā un sinhronas darbības nodrošināšanai tika izvērtēta arī iespēja izmantot tikai esošo Lietuvas-Polijas elektropārvades līniju "LitPolLink-1" sinhronā režīmā, ka arī sinhrono darbību nodrošināt, izmantojot "LitPolLink-1" sinhronā režīmā un uzbūvējot jaunu līdzstrāvas kabeli starp Poliju un Lietuvu. Paredzams, ka politiska vienošanās par vēlamāko variantu, kā Baltijas valstu elektrotīklus sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas tīklu, tiks panākta tuvāko mēnešu laikā.

EM skaidroja, ka Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu stabilitāte ilgtermiņā var tikt panākta, veicot nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, tostarp arī nostiprinot elektropārvades sistēmas iekšējās līnijas, kā arī uzbūvējot jaunu elektropārvades līniju, kas savienos Latvijas un Igaunijas energosistēmas. Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" plāno iesniegt finansējuma pieprasījumu Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) 2018.gada uzsaukumā, lai realizētu nepieciešamos projektus sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Kā iepriekš ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Vēsturiski Latvijas un pārējo Baltijas valstu energosistēmas ir projektētas kā daļa no bijušās PSRS vienotās energosistēmas, tāpēc arī pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Baltijas valstis saglabāja vēsturisko elektropārvades infrastruktūru, un joprojām turpina sadarbību sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju.