EM: Būvniecība sāk atgūties pēc divu gadu recesijas
Būvniecības produkcijas apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem palielinājās par 17%, salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni. To var skaidrot ar nozares un pasūtītāju spēju pielāgoties pēdējo gadu izaicinājumiem kā, piemēram, straujais būvizmaksu pieaugums un būvmateriālu pieejamības grūtības. Bez tam pieauguma tempa apmēru nosaka arī nozares divu gadu recesijas zemais bāzes efekts.
Atgūšanās šī gada 1.ceturksnī ir redzama visās būvniecības pamatgrupās. Straujākais pieaugums ir ēku būvniecībā, savukārt lēnākais – inženierbūvniecībā.
Ēku būvniecības apjomi 2023.gada 1.ceturksnī bija par 25,2% lielāki kā 2022.gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgā tempā pieauga gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju apjomi.
Inženierbūvniecības apjomi šajā periodā bija par 6,3% lielāki kā 2022.gada 1.ceturksnī. Aktivitāte palielinājās pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā un pārējā inženierbūvniecībā (to veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība), savukārt ceļu un dzelzceļu būvniecība ir vienīgais būvniecības segments ar negatīviem rādītājiem.
Specializēto būvdarbu pieauguma temps bija 13,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni. Aktivitātes pieaugums vērojams visos specializēto būvdarbu segmentos.
Analizējot būvatļauju datus, var redzēt, ka 2023.gada 1.ceturksnī izsniegtas 977 būvatļaujas, kas bija par 14,1% mazāk kā 2022.gada 1.ceturksnī. Paredzamā platība uzrāda pieaugumu par 2,9%. Lielā mērā to noteica privātmājas dzīvojamo māju segmentā, kā arī biroju ēkas, un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas nedzīvojamo ēku segmentā.
Atgriešanās pie izaugsmes un būvizmaksu kāpuma bremzēšanās ir faktori, kas ļauj optimistiskāk raudzīties nozares nākotnē. Taču nedrīkst aizmirst, ka sarežģītā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība saglabā savu ietekmi uz būvniecības nozari.
