EM: Būvniecības pakalpojumu kvalitāte pērn novērtēta ar 71% no 100%
Rīga, 15.marts, LETA. Pagājušajā gadā būvniecības nozarē sniegto pakalpojumu kvalitāte novērtēta ar 71% no 100%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publiskotā informācija par Būvniecības nozares kvalitātes indeksu.
Būvniecības nozares kvalitātes indekss pagājušajā gadā tika aprēķināts pirmo reizi, un rezultātu diapazons starp posmiem nav liels - visaugstākais vērtējums izteikts par posmu "Būvdarbi" (74%), tālāk ir posms "Priekšdarbi" (72%), kam seko posms "Projektēšana", kurš saņēmis 69% no kopējā iespējamā vērtējuma, un viszemākais vērtējums ir 68% posmā "Uzraudzība".
Būvniecības nozares kvalitātes indeksa pētījumā piedalījās respondenti no 167 organizācijām - gan būves pasūtītāji no privātā un publiskā sektora, gan būvnieki, būvmateriālu pārdevēji, būvuzraugi, būvvaldes un citas iesaistītās puses, no kurām 132 respondenti sniedza detalizētus vērtējumus par dažādu saņemto un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Pakalpojumu vērtējums (skalā no 0 līdz 10) ir diapazonā no 6,46 (būves arhitektūra (mets, skices, tehniskais projekts)) līdz 7,92 (darba rīki, tehnika). Visaugstāk novērtēti būvmateriālu, darba rīku un tehnikas ražotāji un pārdevēji, kā arī elektro, vājstrāvu tīklu, apkures un ventilācijas būvdarbi, un būvprojekta ekspertīzes pakalpojumi. Viszemāko novērtējumu saņēmuši ūdenssistēmas, kanalizācijas projektēšanas, autoruzraudzības, būvprojekta vadības un izstrādes, un būves arhitektūras (mets, skices, tehniskais projekts) pakalpojumu sniedzēji, kā arī būvvaldes un būvniecības valsts kontroles birojs.
Pakalpojumu sniedzēju pašvērtējums ir augstāks par to saņemto novērtējumu no pakalpojumu saņēmēju puses gandrīz visās pakalpojumu grupās. Vislielākā vērtējumu starpība ir autoruzraudzības pakalpojumu sniedzējiem (pašvērtējums ir par 1,8 punktiem augstāks par saņemto ārējo vērtējumu) un būvvaldēm (pašvērtējums ir par 2,8 punktiem augstāks par saņemto ārējo vērtējumu).
Kopumā 2018.gadā būvniecības pakalpojumu sniedzēji ir viszemāk vērtēti saistībā ar to spēju plānot un ievērot termiņus, taču būvniecības posmu ietvarā rezultāti atšķiras - uzraudzības posma pakalpojumiem ir zemāk novērtēta pakalpojumu sniedzēju sadarbība (reaģēšanas laiks un komunikācija), savukārt projektēšanas posmā - resursi (komandas kapacitāte jeb darbaspēka atbilstība veicamā darba apjomam).
Visbiežāk būvniecības nozares organizācijas pētījumā norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu kā lielāko nozares kvalitāti ietekmējošo faktoru tuvāko 12 mēnešu laikā. Darbaspēka trūkumu organizācijas iesaka risināt ar izglītības sistēmas uzlabošanu un ārvalstu darbaspēka piesaisti. Papildus darbaspēka trūkumam, gan pētījuma metodoloģijas, gan anketēšanas ietvaros būvniecības nozares organizācijas ir viszemāk vērtējuši būvvaldes, kuru kopējā komunikācija, spēja ievērot termiņus un reaģēšanas laiks ir zemāk novērtēti gan pētījuma ietvaros īstenotajā aptaujā, gan individuālajās intervijās.
Būvniecības nozares kvalitātes indeksa metodoloģija tika izstrādāta 2018.gadā, sadarbojoties vairāk nekā 30 speciālistiem no dažādām būvniecības nozarēm un ekspertiem ar iepriekšēju pieredzi indeksu veidošanā ar mērķi izveidot ilgtspējīgu būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības ietvaros kvalitātes indekss, kas veidots tieši būvniecības nozarei, neeksistē, indekss tika veidots, kombinējot dažādus elementus no jau eksistējošām vispārējām kvalitātes vērtēšanas metodoloģijām.
