EM: būvniecības process nevar būt ilgstošs
Ņemot vērā, ka būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana, bet katrs teritorijas plānojums ir spēkā noteiktu laiku, nepieciešams radīt mehānismu, lai sabiedrībai svarīgas būves tiek uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā saprātīgā termiņā. Savukārt, ja tas netiek nodrošināts, nepieciešams skaidrs regulējums, kā šādā situācijā sabiedrība var panākt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Šī brīža regulējums nosaka, ka būvatļauju var neskaitāmas reizes pagarināt, radot situāciju, ka būvdarbus var veikt ilgstoši, lai gan šajā laikā jau var būt mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi (piemēram, mainījies vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un atļautā izmantošana šajā teritorijā vai normatīvie akti šādiem objektiem nosaka stingrākas tehniskās prasības), pamatojoties uz kuriem būvniecība tika atļauta. EM uzskata, ka būvniecība nevar ilgt neierobežoti ilgi, kā arī ir nepieciešams noteikt pienākumu nodot būvi ekspluatācijā.
Būvniecības procesa optimizācijas mērķis būtu pasargāt sabiedrību un vidi no ilgstoša būvniecības procesa, un dzīves kvalitātes pasliktināšanās, gadījumos, kad sabiedrība bija iesaistīta paredzētās darbības ietekmes uz vidi vai paredzētās būves publiskajā apspriešanā. Būtiski ir arī ierobežot būvniecības procesa ilgumu gadījumos, kad sabiedrība netika iesaistīta lēmuma pieņemšanā, nosakot būvniecības ierosinātāja atbildību par laikā nenodotu būvi ekspluatācijā.
Līdz ar to EM rosina līdz šā gada 1.oktobrim sagatavot priekšlikumus izmaiņām būvniecības procesu regulējošajos un nodokļu jomas normatīvajos aktos.
Informatīvais ziņojums nosaka, ka būvatļaujai tiks noteikts termiņš – 5 gadi (būves, kurām tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sabiedriskā apspriešana) vai 8 gadi (būves, par kurām sabiedrība netika iesaistīta lēmuma pieņemšanā), un šajā laikā ir jāpabeidz būvdarbi un jānodod būve ekspluatācijā. Šie 5 vai 8 gadi attiecas tikai uz būvdarbiem, bet neattiecas uz sākotnējo ieceres saskaņošanu un būvprojekta izstrādi. Tātad arī privātmājas būvniecībai tiks noteikts, ka būvdarbi ir jāpabeidz 8 gadu laikā. Tāpat arī jebkuram valstij vai pašvaldībai svarīgam objektam būs jāiekļaujas šajos termiņos.
Informatīvais ziņojums paredz arī to, ka pašvaldībai būs tiesības piemērot nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātu likmi 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ja šajā noteiktajā termiņā – 8 gadu laikā būve nav pabeigta. Tomēr šāds regulējums būs spēkā tikai gadījumos, ja to būs noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Līdz ar to katrai pašvaldībai būs tiesības izvērtēt, vai attiecībā uz privātmājām, būs lietderīgi noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
Attiecībā uz objektiem, kuriem ir spēkā esoša būvatļauja, šis regulējums netiks piemērots, kā arī netiks piemērots tajos gadījumos, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būvdarbi tika pārtraukti un pēc tam tika atsākti. Savukārt regulējums varētu tikt piemērot gadījumos, kad tika konstatēti pārkāpumi būvniecības procesā un būvniecības process bija jāuzsāk no jauna, saņemot jaunu plānošanas un arhitektūras uzdevumu un saņemot jaunus tehniskos noteikumos no valsts un pašvaldību institūcijām, līdz ar to ir jāsaņem jauna būvatļauja.
Detalizētāk ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par spēkā esošo normatīvo regulējumu un kārtību saistībā ar izsniegto būvatļauju pagarināšanu un procesa optimizēšanu" var iepazīties Ministru kabineta interneta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40224563&mode=mk&date=2012-06-19
Informāciju sagatavoja Elita Rubesa-Voravko, LR Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foot: Stock.XCHNG
2012.gada 19.jūnijā
