EM: Eiropas Komisijas mērķi par ēku energoefektivitātes palielināšanu ir ambiciozi
Eiropas Komisijas (EK) novembra beigās prezentētais piedāvājums saistībā ar ēku energoefektivitātes palielināšanu Eiropas Savienībā (ES) ir ambiciozs, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Viņa klāstīja, ka viens no veidiem, kā uzlabot energoefektivitāti, ir pievērsties lielajam potenciālam, kas attiecas uz efektivitātes pieaugumu ēku sektorā. EK piedāvā pievērsties būvniecības sektora ilgtspējai un efektivitātei, pārskatot Ēku energoefektivitātes direktīvas nosacījumus.
"Latvija uzskata, ka mērķis līdz 2050.gadam dekarbonizēt ēku fondu ir ambiciozs. Minētā mērķa sasniegšanai būs nepieciešams turpināt darbu pie papildu atbalsta pasākumu izstrādes un realizācijas, tostarp paredzot atbalsta pasākumus no valsts puses. Ņemot vērā šobrīd esošo situāciju, ēku īpašnieku maksātspēja nav tāda, lai spētu nosegt šādas investīcijas pat tad, ja esošās būvniecības izmaksas samazinātos. Vienlaikus jāparedz gan pašvaldībām, gan valstij kopumā visaptverošs plāns siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai," sacīja Urpena.
Viņa norādīja, ka nākotnē jaunajam tiesiskajam regulējumam jāmazina administratīvais slogs gan nacionālā mēroga uzraugošajām institūcijām, gan arī ēku īpašniekiem.
"Latvija pozitīvi vērtē ietvertās prasības jaunu stāvvietu būvēšanā jaunbūvju segmentā. Taču Latvija rūpīgi vērtēs papildu nosacījumus, piemēram, attiecībā uz autostāvvietu pielāgošanu elektromobiļiem būtiskas atjaunošanas gadījumā. Uzskatām, ka, realizējot šādu mērķi, pastāv risks, ka palielināsies slogs pilsētvides daudzīvokļu ēku sektorā, jo ne vienmēr tas būs tehniski iespējams, turklāt tas būs kā viens no kavējošiem faktoriem dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanā par dzīvojamās mājas atjaunošanu," skaidroja EM pārstāve.
Pēc viņas teiktā, tāpat diskusijas starp dalībvalstīm nepieciešamas attiecībā uz prasībām par nedzīvojamo un dzīvojamo ēku tehnisko sistēmu automatizāciju - Latvijas ieskatā šādas prasības būtu piemērojamas tikai jaunbūvēm, atjaunošanām/pārbūvēm tāpēc, ka neatjaunotām ēkām Latvijā visbiežāk sistēmu nesabalansētības dēļ nepieciešami arī apkures sistēmas uzlabošanas pasākumi, kas būtiski sadārdzina procesu, un patiesais sistēmu ieguvums būtu vērojams tikai atjaunotām ēkām ar atjaunotām apkures sistēmām.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EK novembra beigās Briselē prezentēja pasākumu paketi, kuras mērķis ir gādāt par ES konkurētspēju, nodrošinot tīru enerģiju visiem iedzīvotājiem.
Komisija vēlas, lai ES šai pārejai ne tikai pielāgotos, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks. Šā iemesla dēļ ES ir apņēmusies līdz 2030.gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40%, vienlaikus modernizējot ES ekonomiku un rūpējoties par nodarbinātību un izaugsmi. Vienlaikus iecerēts saistošs energoefektivitātes mērķis 30% apmērā 2030.gadam.
Šajā paketē iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver energoefektivitāti, atjaunojamos energoresursus, elektroenerģijas tirgus uzbūvi, elektroapgādes drošību un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus. Papildus EK piedāvā jaunu kārtību ekodizaina jomā, kā arī stratēģiju plūstošai un automatizētai mobilitātei.
Pakete arī paredz darbības, kas paātrinās inovācijas tempus tīrās enerģijas jomā un Eiropas ēku fonda renovēšanu. Tā ietver pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt publiskās un privātās investīcijas, veicināt ES rūpniecisko konkurētspēju un mīkstināt ietekmi, kādu uz sabiedrību atstās pāreja uz tīru enerģiju. Aplūkotas arī iespējas, kā ES varētu uzturēt līderību enerģijas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, lai palīdzētu trešajām valstīm sasniegt to rīcībpolitiku mērķus.
LETA
2016.gada 12.decembrī
