EM: Ekonomiku veicina privātais patēriņš, bet būvniecības pieauguma tempi vājinās

Rīga, 30.jūl., LETA. Latvijas ekonomiku veicina privātais patēriņš, bet būvniecības pieauguma tempi vājinās, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, šogad otrajā ceturksnī IKP ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni. Savukārt, izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, šī gada otrajā ceturksnī IKP bija par 3% lielāks nekā pirms gada.

Salmiņš uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmi gada griezumā ir ietekmējuši vairāki faktori. "IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums otrajā ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū - nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu," stāstīja EM eksperts.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka lēnāki kļūst būvniecības nozares pieauguma tempi, ko ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana, gan Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā.

Savukārt, pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē - globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana un tā ietekme uz pasaules ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs ietekmē Latvijas eksporta iespējas.

"Apstrādes rūpniecībā aprīlī un maijā ražošanas apjomi palielinājās par 2,7% iepretim 2018.gada izaugsmei par 5,3%. Nedaudz saruka lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares - kokapstrādes - ražošanas apjomi. Tas ir cieši saistīts ar situāciju Lielbritānijā, kas Latvijas kokapstrādes nozarei ir lielākais noieta tirgus. Sākotnēji plānotā Lielbritānijas izstāšanās datuma tuvošanos rezultātā būtiski tika palielināti preču krājumi, bet pašlaik pieprasījums ir krietni ierobežots," skaidroja EM pārstāvis.

Salmiņš gan piebilda, ka lielākajā daļā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi aug. Lielākie no tiem - elektrisko un optisko iekārtu ražošanā un metālapstrādē. Lēnāka ekonomikas attīstība ES ietekmē arī Latvijas tranzīta nozari. Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir būtiski samazinājušies kravu apjomi gan dzelzceļā - par 13,9%, gan ostās - par 10%.

"Pašreizējās tendences liecina, ka 2019.gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt 3% robežās," prognozēja ministrijas pārstāvis.

https://infogram.com/latvijas-ikp-izmainas-1gdk8pd6gxn1mq0?live