EM: energoefektivitātes jomā vēl ir daudz neizmantotu iespēju
Jau ziņots, ka progress saprātīgas, stabilas un paredzamas sistēmas izstrādē atjaunojamās enerģijas atbalstam bijis nepietiekams, teikts Eiropas Komisijas (EK) publicētajos ieteikumos Latvijai enerģētikas sektorā.
Ministrijā norādīja, ka enerģētikas jomā Latvijai ir sniegta tikai viena rekomendācija - veicināt energoefektivitāti, nodrošinot stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un virzībai uz energoefektīvu produktu patēriņu, ietverot transporta, ēku un mājokļu un apkures sistēmu jomas. Rekomendācijā ieteikts arī veicināt konkurenci un uzlabot savienojumus ar Eiropas Savienības (ES) enerģijas tīkliem.
EM atzīst, ka energoefektivitātes jomā vēl ir daudz neizmantotu iespēju, tomēr jau patlaban tiek īstenotas vairākas aktivitātes, lai veicinātu energoefektivitāti Latvijā, piemēram, daudzdzīvokļu māju renovācijas programma, centralizētās siltumapgādes efektivizācijas programma, kā arī programmas no Klimata pārmaiņu instrumenta. Tiek īstenoti arī projekti starpsavienojumu uzlabošanai. Plānots, ka arī nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā tiks veidotas jaunas valsts atbalsta programmas energoefektivitātes jomā, lai uzlabotu ekonomikas konkurētspēju, celtu produktivitāti, samazinātu izmaksas un palielinātu Latvijas enerģētisko patstāvību.
EM nav saņēmusi atsevišķas EK rekomendācijas par atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisma izstrādi Latvijā, bet ministrija, līdzīgi kā vairums ES dalībvalstu atbildīgās institūcijas, sekojot tehnoloģiju attīstībai, resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pēc savas iniciatīvas ir izvērtējusi līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti un ir iniciējusi valdības uzdevumu jauna atbalsta mehānisma izveidei, kura raksturs atbilstu Latvijas reālajām iespējām un vajadzībām.
Ministrijā sacīja, ka jau tagad Latvija ir viena no "zaļākajām" ES dalībvalstīm tūlīt aiz Zviedrijas, tāpat pamatojoties uz jaunākajiem oficiālajiem datiem, kas pieejami par 2009.gadu, siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir vienas no zemākajām ES un ir 4,7 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta uz iedzīvotāju. Vidējais rādītājs ES ir 9,2 tonnas.
Jau ziņots, ka EK skatījumā atbalsta shēmas nav pilnībā adekvātas, vērtējot no tarifu līmeņa un tehnoloģiskās attīstības veicināta izmaksu samazinājuma viedokļa. Vienlaikus EK norāda, ka ir jāizvairās no izmaiņām ar atpakaļejošu spēku, jo tas negatīvi ietekmētu investoru noskaņojumu.
Vērtējot enerģētikas tirgus Latvijā, EK norāda, ka tajā joprojām dominē horizontāli un vertikāli integrēti monopoli. Ņemot vērā ierobežotos starpsavienojumus, gāzes un elektrības tirgi pamatā ir nošķirti no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Savukārt starpsavienojumu kapacitātes palielināšana uzlabotu konkurenci.
EK arī norāda, ka enerģijas ražošanas sektorā vērojama ļoti augsta koncentrācija. Proti, elektrības sektorā dominē AS "Latvenergo", bet gāzi 100% apmērā no Krievijas piegādā AS "Latvijas Gāze". Kā augsts tiek vērtēts arī koncentrācijas līmenis tirdzniecībā.
Kā ziņots, EK iesaka Latvijai veikt vairākas strukturālās reformas septiņās jomās - budžeta veidošanā, nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā un izglītībā un zinātnē.
Šāds EK skatījums par būtiskākajām ES dalībvalstu problēmām tiek publicēts jau otro gadu. EK ieteikumi Latvijai publicēti pirmo reizi, jo līdz šim Latvija strādāja saskaņā aizdevēju programmu, kurā bija jāpilda aizdevējiem dotie solījumi.
Lai arī EK ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, izvairīšanās tos īstenot var nākotnē arī atsaukties uz ES finansējuma sadali.
Rīga, 31.maijs, NOZARE.LV.
Foto: LETA
2012.gada 31.maijā
