EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai arī mazākos būvlaukumos būs jāievieš elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas
Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima šā gada 5. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.
Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027.gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (šobrīd EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra.
Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai, līdz ar to tajā paredzēti konkrēti pasākumi tieši ēnu ekonomikas samazināšanai mazākos būvniecības objektos. Prognozējams, ka EDLUS sliekšņa pazemināšana nerādīs pārmērīgu slogu, jo EDLUS uzturēšana būvlaukumos izmaksā no 100 līdz 200 EUR/mēnesī par objektu.
Vienlaikus līdz ar grozījumiem likumā līdz 15% tiek samazināta pieļaujamā atšķirība starp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) reģistrētu darbinieka darba laiku un EDLUS reģistrētu darba laiku. Šī norma stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
EDLUS būvlaukumos tika ieviesta 2019. gadā. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana jau pierādījusi savu efektivitāti lielākajos objektos – tajos samazinājies VID konstatēto pārkāpumu skaits un palielinājusies deklarēto ienākumu summa. Tas veicina likumīgu nodarbinātību un palielina valsts nodokļu ieņēmumus, vienlaikus nodrošinot darbiniekiem labākas sociālās garantijas. Arī ēnu ekonomikas īpatsvars kopš 2017. gada samazinājās par 10%.
