EM: Māklera darbības likumību apliecina tā reģistrācija nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā

Līdz šā gada 7. februārim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 660 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki. Pēc ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm, Latvijā aktīvu darbību veic aptuveni 1400 mākleri, kas ļauj secināt, ka  liela daļa mākleru savu darbību joprojām nav reģistrējuši un līdz ar to arī nav apdrošinājuši savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību.

Ekonomikas ministrija (EM) aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri ir reģistrējušies VID un ir deklarējuši saimnieciskās pamatdarbības veidu, kas liecina, ka uz saimnieciskās darbības veicēju attiecas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā vai, ja saimnieciskās darbības veids nav saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumiem, informēt VID par saimnieciskās pamatdarbības veida maiņu.

Savukārt iedzīvotājus, kas plānojuši veikt darījumus ar savu nekustamo īpašumu ar starpnieka (māklera) līdzdalību, EM aicina pārliecināties, vai starpnieks ir reģistrējis savu darbību nekustamā īpašuma darījumu reģistrā un vai apdrošinājis savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, tādējādi gūstot pārliecību par māklera darbības likumību un papildu drošību darījuma veikšanai. 

EM atgādina, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras ir reģistrētas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams vien Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Papildu informācija par reģistrēšanos ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums arī paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Starpnieku (juridisko personu) polisēs kā apdrošinātajai personai jābūt norādītai gan pašai juridiskajai personai, gan visām fiziskām personām, ja attiecīgajā juridiskajā personā tiek nodarbināti vairāki nekustamā īpašuma darījuma starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Savukārt, ja starpnieks kā fiziska persona reģistrējas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrā, tad tam kā fiziskai personai ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums var būt individuāli slēgts starp vienu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku (fiziskas personas gadījumā) un apdrošinātāju, kā arī tas var būt kolektīvs (juridiskas personas vai personālsabiedrības gadījumā), iekļaujot tajā vienlaikus vairākus nekustamā īpašuma darījumu starpniekus.

Obligātie riski, kurus nekustamā īpašuma darījumu starpniekam jāapdrošina, ir:

• tiešais finansiālo zaudējumu risks saistībā ar tiešiem finansiāliem izdevumiem, kas radušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieka darbības vai bezdarbības rezultātā;
• trešās personas prasības izmeklēšanas, ekspertīžu, juridiskās palīdzības, kā arī tiesvedības izdevumu risks saistībā ar izdevumiem, kas radušies trešo personu prasību gadījumos;
• glābšanas izdevumu risks saistībā ar glābšanas izdevumiem kas radušies dēļ neatliekami veicamiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu trešajām personām nodarītā kaitējuma apmēru.

Tāpat EM atgādina, ka šā gada 28. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumos Nr.602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”, kuri paredz izmaiņas apdrošināšanas limitos, proti, ja starpnieks ir juridiskā persona vai personālsabiedrība, tad apdrošināšanas limits ir 50 000 eiro gadā par katru fizisko personu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus.