EM neatbalsta priekšlikumu atbrīvot no atbildības jau esošo "nelegālo" lodžiju ierīkotājus
EM aģentūrai LETA skaidroja, ka balkonu aizstiklošana pieļaujama, veicot ēkas fasādes pārbūvi, kura realizācijai jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, attiecīgi par darbiem saņemot būvatļauju.
Savukārt patvaļīga būvniecība ne tikai attiecas uz lodžiju aizstiklošanu vai balkonu pārbūvi, bet uz jebkuru iepriekš veikto būvniecību, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nav saskaņota būvvaldē.
Ministrijā uzsvēra, ka nevar atļaut "legalizēt" viena veida patvaļīgu būvniecību, nerisinot arī citus, iespējams, maznozīmīgus būvniecības noteikumu pārkāpumus, piemēram, iekšējo inženiertīklu pārbūves - apkures vai ventilācijas sistēmā, kurus būvvaldes nav kontrolējušas.
EM atbalsta, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku īpašnieki lemj par savas ēkas fasādes izmaiņām, piemēram, aizstiklošanu, un vienojas par ēkas vizuālo izskatu, taču šie dokumenti ir jāiesniedz būvvaldē.
"Katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt lodžiju aizstiklošanu saskaņā ar panākto vienošanos, nevēršoties būvvaldē. Savukārt, ja daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku īpašnieki nevar vienoties par ēkas fasādes izmaiņām, kuras visi ievērotu, ir jāizstrādā attiecīgie dokumenti un jāiesniedz būvvaldē," uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka Rīgas dome gatavo priekšlikumus atbildīgajām ministrijām, paredzot, ka iedzīvotāji, kuri līdz šim patvaļīgi iestiklojuši vai pārbūvējuši savus balkonus vai lodžijas, neapdraudot apkārtējo drošību, tiks atbrīvoti no pienākuma vērsties būvvaldē pēc to saskaņojuma.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, likums paredz, ka lodžijas un balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē, tāpat kā jebkuri citi būvdarbi. Turklāt, lai saņemtu atļauju veikt šādus darbus daudzdzīvokļu ēkā, nepieciešama arī kaimiņu piekrišana. Ja darbi veikti bez atļaujas, atbilstoši likumam tas uzskatāms par patvaļīgas būvniecības objektu.
Normatīvo aktu regulējums patlaban paredz patvaļīgi iestikloto balkonu un lodžiju "legalizāciju", saņemot būvvaldē nepieciešamo saskaņojumu. Pretējā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem var draudēt gan administratīvais sods, gan paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.
Rīgas dome uzskata, ka šāda pieeja rada liekus un būtiskus tēriņus pilsētas iedzīvotājiem, kā arī lielu papildu slodzi būvvaldei, kurai var nākties strādāt ar desmitiem tūkstošu balkonu un lodžiju "legalizāciju".
Tāpēc Rīgas dome gatavo priekšlikumus atbildīgajām ministrijām, uzskatot, ka spēkā esošajam regulējumam nav jāattiecas uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas un balkoni jau ir iestikloti un nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču uz visiem, kas nākotnē plāno jebkādus labiekārtošanas darbus, attieksies prasības par atļauju saņemšanu, kā arī sodi par patvaļīgu būvniecību.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
