abc.lv skaitļos

Lietotāji online83
Aktīvie uzņēmumi27879
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
EM prioritātes šajā gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

EM prioritātes šajā gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai

EM prioritātes šajā gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai

Rīga, 19.janv., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes šajā gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.

"Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās. Valdībai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie dažādiem pasākumiem, kas turpina un padara vēl straujāku, ekonomikas izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā katrs trešais no nodarbinātajiem saņem mēnešalgu virs 1000 eiro," piektdien, pārrunājot EM šā gada prioritāros darbības virzienus ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Tāpat šogad prioritāro darbu sarakstā EM iekļāvusi mājokļu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem un augsti kvalificētiem speciālistiem, īpaši reģionos. Starp prioritātēm šogad būs arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošana, pastiprinot jomas uzraudzību, nodrošinot nozares darbības caurspīdīgumu un izslēdzot potenciālas krāpniecības iespējas.

"Šogad esam iecerējuši veikt vēl vairākus pasākumus, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības pāreju uz modernas ekonomikas modeli, veicinot finanšu tehnoloģiju un valsts pakalpojumu digitalizāciju un jaunuzņēmumu sadarbību ar universitātēm un korporācijām," uzsvēra Ašeradens.

Banner 280x280

Produktivitātes un uzņēmējdarbības vides jomā šogad tiks turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides attīstības, pasākumiem produktivitātes veicināšanai uzņēmumos, dažādiem risinājumiem konkurētspējīgu energoresursu cenu nodrošināšanai un efektīvāka būvniecības procesa izveides, nodrošinot digitālās Būvniecības informācijas sistēmas efektīvu darbību.

Investīciju jomā EM strādās pie konkurētspējīgu investīciju piesaistes atbalsta paketes izstrādes un starptautiskā līmenī izcilas informācija un komunikāciju tehnoloģiju izglītības programmas izveides.

Inovācijas veicināšanai EM turpinās īstenot Eiropas Savienības (ES) fondu programmas inovācijas kapacitātes stiprināšanā, darbu pie jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības un inovācijām enerģētikā, īstenojot valsts pētījumu programmu.

Eksporta apmēru palielināšanai EM turpinās atbalstīt uzņēmumu dalību nozīmīgās starptautiskās izstādēs, īstenot ES fondu programmas ārējo tirgu apgūšanai un palīdzēt uzņēmējiem tālo tirgu apgūšanā, piemēram, Ķīnas, ASV, Apvienoto Arābu Emirātu.

Cilvēkkapitāla attīstībai EM īstenos pasākumu kompleksu darbaspēka nodrošināšanai, kas ietver gan pieaugušo izglītības veicināšanas, gan viedās imigrācijas risinājumus, gan darbaspēka mobilitātes jautājumus, piemēram, valsts garantiju mehānismu, kas palīdzēs augsti kvalificētiem speciālistiem iegādāties mājokli tuvāk darbavietai.

Pagājušajā gadā EM izpildījusi visus valdības rīcības plānā ietvertos pasākumus, īstenojot vairākas būtiskas reformas un uzlabojumus nozaru normatīvajā regulējumā ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai, norādīja EM.

Produktivitātes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā kā galvenos paveiktos pasākumus EM min ieviesto 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi reinvestētajai peļņai, elektroenerģijas un dabasgāzes cenu konkurētspējas uzlabošanu un izmaksu optimizēšanu, kā arī ieviesto uzņēmēju ilgi gaidīto iniciatīvu "Konsultē vispirms".

Investīciju jomā pērn sasniegts investīciju apmēru pieaugums - Latvijā piesaistīti vairāk nekā 35% no Baltijas kopējām investīcijām. Šajā jomā pērn EM izveidojusi atsevišķu struktūrvienību - Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļu, ieviesusi jaunu pieeju ārvalstu investīciju piesaistei un izstrādājusi rīcības plānu globālo biznesa centru piesaistei.

Inovācijas jomā pērn lielākā uzmanība veltīta jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, tai skaitā jaunuzņēmumu ekosistēmas starptautiskam mārketingam Somijā, Izraēlā un Silīcija ielejā, ASV.

Eksporta kāpināšanai pērn ieviests jauns atbalsta instruments - eksporta kredītu garantijas, kā arī īstenotas citas ES fondu programmas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai.

Cilvēkkapitāla attīstībai pērn turpināta mājokļu garantiju programma, nodrošinot mājokļa iegādi ar valsts garantijām kopumā 7317 ģimenēm, kurās dzīvo 10 585 bērni, par kopējo summu 50,2 miljoni eiro (2017.gadā piešķirtas 3127 garantijas ģimenēm, kurās dzīvo 4490 bērni par kopējo summu 22,6 miljoni eiro), īstenotas ES fondu programmas nodarbināto izglītošanai un uzsākta jauna atbalsta programma augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei jaunuzņēmumos.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Individuāli izgatavota virtuves iekārta ļauj pilnībā izmantot telpas potenciālu – gan standarta, gan nestandarta plānojumos. Individuāli projektēta virtuve pielāgojas jums, nevis otrādi. Ja vēl šaubāties, vai ir vērts virtuves iekārtu izgatavot pēc jūsu individuālā pasūtījuma, uzzināsim 3 iemeslus, kādēļ tā būs labākā izvēle!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija paplašina darbību

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija paplašina darbību

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē. 14. augustā biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs.

Izstāsti Latvijai