EM: Publiskā iepirkuma procedūras varēs nepiemērot veikto būvdarbu būvekspertīzes iepirkumos līdz 140 000 EUR
Ministru kabineta šā gada 20. jūnija sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros.
Izstrādātie grozījumi paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem – t.i. pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) būs tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par EUR 140 000 un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām.
Kā zināms, publiskajos būvdarbu iepirkumos darbojas obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīda risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" 11.punktu pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) ir pienākums veikt (pasūtīt) būves ekspertīzi, ja tas nepiekrīt atbildīgā būvdarbu vadītāja iebildumiem attiecībā uz defektu aktā iekļautajiem izpildīto būvdarbu apjomiem vai defektiem būves konstrukcijās.
Attiecīgi, vismaz līdz ekspertīzes slēdziena saņemšanai, pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs) neveic samaksu būvdarbu veicējam par tā izpildītājiem un pasūtītājam nododamajiem darbiem. Maksājuma apturēšana par faktiski izpildītājiem darbiem uzliek būvdarbu izpildītājam finanšu slogu - jo lielāks ir apstrīdēto būvdarbu apjoms, jo lielāks būs finanšu slogs būvdarbu veicējam, kas, citā starpā, apgrūtina būvdarbu veicēja iespējas laikus un pietiekamā apjomā izpildīt savas saistības pret valsti (nomaksāt nodokļus), saviem darbiniekiem un apakšuzņēmējiem. Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmēju, savukārt, negatīvi ietekmē tā spējas tālāk izpildīt savas saistības. Šādi apstākļi būtiski pasliktina uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un, līdz ar to traucē būvniecības nozares attīstību.
Tādējādi strīdus gadījumā starp pasūtītāju (būvniecības ierosinātāju) un būvdarbu veicēju, t.i. gadījumā, ja abas puses savstarpējo sarunu procesā nespēj vienoties par izpildīto būvdarbu pieņemšanu iespējams neatbilstošo apjomu vai nepietiekamās kvalitātes dēļ, strīda risināšanas procesa vadību uzņemas pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs), pasūtot būvekspertīzi. Ņemot vērā strīda būtisko negatīvo ietekmi ne tikai uz konkrētas būvniecības ieceres īstenošanas procesu, bet arī uz būvniecības nozares kopējām attīstības tendencēm, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pēc iespējas ātrāku būves ekspertīzes procesu. Atgādinām, saskaņā ar Būvniecības likumu, būvekspertīzes pakalpojumu var sniegt tikai sertificētais būvspeciālists, kuram Būvniecības valsts kontroles birojs ir piešķīris patstāvīgās prakses tiesības attiecīgajā sfērā.
Detalizēti ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.
