Energobūvniecības nozarē ES naudai nav tik liela loma kā pārējā būvniecībā
Būvniecības nozare Latvijā pamazām atkopjas no krīzes, bet, pateicoties objektiem, kuri tiek būvēti ar ES līdzfinansējumu, privāto pasūtījumu gandrīz nav. Energobūvniecības sektorā ir līdzīgi, skaidroja Kaģis.
"Eiropas nauda nozarē īpaši bija redzama pagājušajā gadā un varbūt arī aizpagājušajā, kad diezgan lielā apmērā parādījās līdzfinansējums pašvaldībām ielu apgaismojuma projektiem, patlaban ir liels par ES naudu finansēts AS "Latvenergo" projekts - Kurzemes loka izbūve," skaidroja Kaģis.
Viņš norādīja, ka līdz tam energobūvniecībā Eiropas finansējums praktiski nebija pieejams, un viss balstījās uz to, ka "Latvenergo", "Latvijas Dzelzceļš", "Lattelecom" savus objektus būvēja par savu naudu.
"Atkarība no Eiropas naudas nebija tik izteikta. Protams, ja skatāmies uz atsevišķiem investoriem, kas, piesaistot Eiropas līdzekļus, veido vēja parkus, koģenerācijas stacijas, tur Eiropas finansējumam ir nozīme," sacīja Kaģis.
Daudzi būvnieki ir teikuši, ka šogad par Eiropas naudām būs neskaidrība - beidzas viens finansēšanas periods, sākas nākamais, kamēr tiks izdomāts, kādiem projektiem šo naudu piešķirt, kamēr tiks izsludināti iepirkumi - šī nauda šogad varētu nebūt pieejama.
Jautāts, vai tas ietekmēs energobūvniecību, Kaģis norādīja, ka energobūvniecībā Eiropas naudām nav tik liela īpatsvara, tāpēc arī atkarība no tās nav tik liela.
"Tas, kādu naudas apjomu būs gatavi laist tirgū vietējie pasūtītāji - pašvaldības, "Latvenergo", "Latvijas Dzelzceļš", "Lattelecom" -, nozari varētu ietekmēt vairāk," piebilda Kaģis.
SIA "RECK" darbojas energoceltniecības nozarē, sniedzot elektromontāžas pakalpojumus. "RECK" apkalpo elektroietaises, elektrolīnijas, transformatoru punktus, kabeļu līnijas, spriegumā no 0,4 līdz 330 kilovoltiem. Kompānija arī nodrošina elektroapgādes ārējo tīklu izbūvi, avārijas seku likvidāciju un apakšstaciju apkalpošanu.
Uzņēmums ir dibināts 2000.gadā un līdz 2006.gadam strādāja ar nosaukumu "LEC Serviss".
2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1 725 974 lati, 2011.gadā tas bija 3 240 438 lati, bet 2012.gadā tas pieauga līdz 9 669 287 latiem.
"RECK" zaudējumi 2010.gadā bija 56 783 lati. 2011.gadā uzņēmums guva 136 588 latu peļņu, bet 2012.gadā "RECK" peļņa pieauga līdz 585 558 latiem.
"RECK" īpašnieki ir Armands Garkāns (60%) un Viesturs Kaģis (40%).
Rīga, 8.janv., NOZARE.LV.
Foto:UniversityofSalford/Flickr
