Energoefektivitāte pilsētā, kurā piedzimst vējš

Energoefektivitāte pilsētā, kurā piedzimst vējš
Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā" jau piekto gadu pulcē energoefektivitātes entuziastus no visas Latvijas. Pretendenti no dažādām pašvaldībām lepojas un sacenšas ar savām energoefektīvajām ēkām. Šoreiz iepazīsimies ar Liepājas  - vienas no aktīvākajām pašvaldībām energoefektivitātes jomā - pieredzi energoefektivitātes veicināšanā.

Liepāja ir nevien skaista pilsēta Baltijas jūras krastā, bet arī pilsēta, kuras iedzīvotājiem termins "energoefektivitāte" sen vairs nav svešvārds. Tā ir pilsēta, kurā atrodami arī aktīvākie projektu iesniedzēji konkursā "Energoefktīvākā ēka Latvijā". Kāds ir Liepājas noslēpums šādas aktivitātes un sabiedrības izpratnes par energoefektivitātes nozīmi veicināšanā, stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.

Liela nozīme pašvaldības atbalstam

Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem Liepājas un tās iedzīvotāju izpratnes par energoefektivitāti veicināšanā M.Tīdens min pilsētas vadības atbalstu siltumtaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Pašvaldība organizē gan informatīvas kampaņas Liepājas iedzīvotāju izglītošanai energoefektivitātes jautājumos, gan sniedz finansiālu atbalstu ēku renovācijas veikšanai.

Liepāja bijusi viena no retajām pašvaldībām, kurā vēl pirms Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmu īstenošanas tika veikti dažādi ēku renovācijas darbi, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu.

"Protams, pašlaik ar ES līdzfinansējumu konkurēt nevaram, un tas arī nav nepieciešams. Taču Liepājas pašvaldība daudzos citos veidos atbalsta un veicina energoefektivitātes  pasākumu īstenošanu pašvaldībā," stāsta M.Tīdens.

Pašvaldības labais piemērs
Kā zināms, cilvēki notic un vairāk uzticas acīm redzamam piemēram, nevis skaistām runām par to, kā vajadzētu būt. Tāpēc Liepājā visas pašvaldības ēkas –  skolas, bērnudārzi, policijas un citas ēkas (kopskaitā vairāk kā 70 ēkas) ir renovētas. Katrā ēkā ir īpašas ierīces – datu logeri, kas nodrošina temperatūras, mitruma un gaisa parametru kontroli. Datu logeri nevien ļauj sekot līdzi šo parametru izmaiņām, bet arī norāda uz nepieciešamību izvēdināt telpas, tādejādi nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu renovēto ēku ekspluatāciju.

Turklāt pašvaldības ēkās strādājošais personāls tiek īpaši apmācīts energoefektivitātes jautājumos. Savukārt, šie darbinieki šo informāciju izplata saviem radiem un draugiem. Pēc M.Tīdena domām, tieši pašvaldības labais piemērs un šī lojālā auditorija ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem energoefektivitātes popularitātes un izpratnes veicināšanai.

Horizontālās apkures sistēmas priekšrocības

Vēl viena nianse, ar ko Liepāja energoefektivitātes ziņā atšķiras no citām pilsētām,– Liepāja aktīvi popularizē horizontālo apkures sistēmu, kas nozīmē, ka katram dzīvoklim ir savs atsevišķs siltumenerģijas skaitītājs. "Katra dzīvokļa īpašnieks var regulēt sava dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu. Līdz ar to godprātīgiem rēķinu maksātājiem vairs nav jācieš no tā, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki nemaksā par patērēto siltumenerģiju. Apkures sezona tiek uzsākta pēc pirmā pieprasījuma. Savukārt tiem, kas rēķinu apmaksu nav veikuši, siltumenerģija netiek piegādāta līdz brīdim, kamēr parādsaistības tiek nokārtotas. Jāatzīst, ka pēc horizontālās apkures sistēmu ieviešanas Liepājas ēkās nemaksātāju mums praktiski vairs nav. Un cilvēki ir sākuši domāt energoefektīvāk," lepojas M.Tīdens.

Kāpēc piedalīties konkursā "Energoefektīvākā ēka"?
Jautāts par iemesliem, kāpēc Liepāja ik gadus konkursā iesniedz  tik daudz projektu, M.Tīdens skaidro, ka Liepāja ir pilsēta ar visvairāk nosiltinātajām ēkām Latvijā. Katrs apsaimniekotājs lepojas ar savu veikumu, labprāt salīdzina savu renovēto ēku ar citām ēkām un vēlas, lai tieši viņa ēka iegūtu energoefektīvākās ēkas statusu. Tas apsaimniekotājam ir arī tāds sava veida prestiža jautājums. Savukārt, iedzīvotāji jūtas lepni par savām ēkām, novērtē veiktos ieguldījumus.Turklāt, iegūstot energoefektīvākās ēkas statusu, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Līdz ar to ieguvēji ir gan apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji.

Vēl līdz š.g. 15.maijam interesenti aicināti iesniegt pieteikumus konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015". Sīkāka informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Publicitātes foto

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

grida

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.