Ašeradens: Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti
Rīga, 15.sept., LETA. Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, kā arī uzlabot eksporta sniegumu, kas balstītos uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, piektdien 2017.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs uzsvēra, ka OECD pārskats ir apliecinājums veiksmīgai Latvijas un OECD sadarbībai, kas neapšaubāmi turpināsies un kļūs vēl stiprāka. "OECD ekonomikas pārskats par Latviju ir ļoti vērtīgs, un es esmu pārliecināts, ka tas tagad būs neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa valdībai un politikas veidotājiem. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai," sacīja Ašeradens.
OECD ekonomikas pārskatā par Latviju ir teikts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi noturīga, pateicoties iepriekšējos gados īstenotām strukturālām reformām, taču izaugsme ir bijusi nepietiekama straujai dzīves līmeņa konverģencei, teica Ašeradens un uzsvēra, ka Latvija ne mirkli nedrīkst apstāties strukturālo reformu ieviešanā.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka produktivitātes tēma ir plaši apspriesta 2017.gada OECD ekonomikas pārskatā par Latviju un tieši produktivitātes veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas šā brīža prioritātēm.
"Kāpēc produktivitātes tematika ir tik svarīga Latvijai? Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Latvijā pastāv risks nonākt vidējā ienākuma slazdā, tāpēc jākoncentrējas uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Tas mums palīdzēs uzbūvēt labklājības valsti, mazināt sociālo nevienlīdzību un nabadzību - problēmas, kas tiek plaši apspriestas OECD ekonomikas pārskatā par Latviju," sacīja Ašeradens.
Viņš norādīja, ka tautsaimniecības transformācijai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ražošanu tiek īstenotas vairākas aktivitātes, kā piemēram, tiek uzlabota tehnoloģiju pārneses sistēma, stiprināta sadarbība starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem, atbalstīta inovatīvo un tehnoloģiski orientēto uzņēmumu darbība, piedāvājot dažādus finanšu atbalsta instrumentus, it īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu attīstībai.
"OECD ir atzinīgi novērtējis, ka Latvijas valsts budžeta stāvoklis ir labs un valdības parāda līmenis ir zems. Mūsu fiskālā politika un valsts budžets tiek veidots atbilstoši ES noteikumiem, kas ir ierakstīti Stabilitātes un izaugsmes paktā. Esam apstiprinājuši jaunu nodokļu reformu, kas ir vērsta uz ekonomikas izaugsmi, nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības attīstību. Vēl viens būtisks elements gan nodokļu reformas, gan nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas apkarošana. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu - komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Tas negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību," pauda Ašeradens.
Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema, skaidroja Ašeradens, piebilstot, ka tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības, veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskā drošībā un tamlīdzīgi jautājumi.
"Latvijai ir ļoti ierobežota budžeta telpa jebkādiem atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem. Tāpēc būtiski ir palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemu nodokļu ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu budžetā," sacīja ekonomikas ministrs.
Ašeradens norādīja, ka 21.gadsimta straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk, tādēļ pastāvīgi nepieciešams tās pilnveidot un uzlabot, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai spētu konkurēt darba tirgū. Latvijas tautsaimniecības transformācija uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības ražošanu un ekonomiku nav iespējama bez labi izglītota un nepārtraukti izglītības procesā iesaistīta cilvēkkapitāla.
"Tāpēc nopietnas reformas tiek īstenotas izglītībā, piemēram, skolu tīkla sakārtošana, profesionālās izglītības stiprināšana, piemēram, tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības, tiek uzlabots profesionālās izglītības mācību saturs. Ir apstiprināts jauns augstākās izglītības finansējuma modelis, kas ir vērsts uz efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Ir veikta zinātnisko institūciju konsolidācija, kas ļauj efektīvāk koncentrēt finanšu resursus," sacīja Ašeradens.
Ministrs arī piebilda, ka notiek reformas tieslietu sistēmā, piemēram, tiek uzlabota tiesnešu specializācija, tiek uzlabots maksātnespējas regulējums un maksātnespējas administratoru atbildība, ir ieviesti alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi kā šķīrējtiesa un mediācija.
"Arī mājokļu politikai ir veltīta liela uzmanība 2017.gada OECD ekonomikas pārskatā par Latviju. Pilnīgi piekrītu OECD rekomendācijai par nepieciešamību veicināt mājokļu pieejamību, uzlabot īres tirgus regulējumu, vienkāršot būvatļauju saņemšanas procesu," teica Ašeradens.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka šobrīd tiek strādāts arī pie Dzīvojamo telpu īres likumprojekta, kas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ieviesīs virkni būtisku pārmaiņu: būs pieejama publiski ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem, ātra strīdu izšķiršana, būtiski mazāki riski investoriem un izīrētājiem, lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū, lielāka mājokļu pieejamība, kā arī investīciju apmēra pieaugums.
"Tāpat tiek turpināta atbalsta programmas īstenošana mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, tiek uzlabots būvniecības nozares regulējums ar mērķi mazināt administratīvo slogu un citi pasākumi. Esmu gandarīts, ka šodienas paneļdiskusijas laikā mājokļu politikas tēma ir izvēlēta starp galvenajām diskusiju tēmām, jo līdz šim diemžēl tā ir bijusi maz diskutēta publiskajā telpā. Pateicoties 2017.gada OECD Ekonomikas pārskatam par Latviju, nepieciešams diskutēt par mājokļu politiku plašāk, ņemot vērā ka tā saistās ar cilvēkkapitāla attīstību, darba tirgu un arī ietekmē tautsaimniecības produktivitāti," sacīja Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka arī veselības aprūpes nozare ir plaši apspriesta pēdējā laikā Latvijā un piekrita OECD rekomendācijām par nepieciešamību mazināt pacientu tiešos maksājumus, uzlabot galvenos pakalpojumu kvalitātes rādītājus. "Lai reaģētu uz šīm rekomendācijām, veselības aprūpē arī tiek īstenotas reformas ar mērķi palielināt pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes efektivitāti. Tiek plānots finansējuma palielinājums veselības aprūpei. Plānots izveidot veselības sistēmas darbības novērtēšanas sistēmu Latvijā," skaidroja Ašeradens.
Viņš piebilda, ka 2017.gada OECD pārskatā par Latviju ir arī dažas OECD rekomendācijas, kas prasa detalizētāku analīzi un diskusijas Latvijā, piemēram, rekomendācija par energoefektivitātes uzlabošanu ēku sektorā, atgūstot izmaksas kopā ar īpašuma nodokļa maksājumu vai enerģijas rēķiniem.
"Uzskatu, ka ar jau esošajiem instrumentiem un atbalsta programmām ēku energoefektivitātes veicināšanai mēs sasniegsim šīs rekomendācijas mērķi. Un vēl viena interesanta rekomendācija, par kuru nepieciešamas padziļinātas diskusijas, tā ir par Latvijas darbaspēka iekšējo mobilitāti un nodokļu ieņēmumu pārdali starp pašvaldībām. Es pagaidām neredzu iespēju esošajā politiskajā kontekstā Latvijā īstenot šo rekomendāciju," sacīja Ašeradens.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka šis OECD ekonomikas pārskats par Latviju ir vēl viens solis Latvijas ceļā uz labklājības valsti un zināšanu balstītu, produktīvu tautsaimniecību, ja vien Latvija spēs atbilstoši reaģēt uz OECD pārskatā minētām rekomendācijām un turpināt svarīgu strukturālo reformu īstenošanu, kas ir vērstas uz pozitīvām pārmaiņām tautsaimniecībā un sabiedrībā.
Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.