"Vienotības" Rīgas domes deputāti aicina vērtēt "Rail Baltica" projekta ietekmi uz pilsētas attīstību
Rīga, 28.marts, LETA. "Vienotības" Rīgas domes deputāti aicina vērtēt "Rail Baltica" projekta ietekmi uz pilsētas attīstību, aģentūru LETA informēja politiskā spēka pašvaldības frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko.
Rīgas domes deputāti Olafs Pulks (V) un Nils Josts (V) ir nosūtījuši pieprasījumu pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Maksimam Tolstojam iekļaut tuvākās komitejas darba kārtībā jautājumu par projekta "Rail Baltica" īstenošanas gaitu, Rīgas dzelzceļa stacijas, Rīgas starptautiskās autoostas un tām piegulošo apkaimju turpmāko attīstību.
Deputāti aicina Pilsētas attīstības komitejas laikā izvērtēt pilsētvides attīstības scenārijus "Rail Baltica" projekta ietvertajā teritorijā, jo, kā skaidro "Vienotības" frakcijā, patlaban izskan satraukums, ka projekts tikai veicinās iedzīvotāju mobilitāti, bet tuvāko apkaimju kvalitāte un ainava netiks uzlabota.
Publiskajā telpā ir izskanējušas vairāku Latvijas arhitektu bažas, ka nav noticis Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas metu konkursa žūrijas rekomendētais dialogs par pilsētvides attīstības stratēģiju. Arhitekti uzskata, ka, aizbildinoties ar saspringtiem termiņiem, var tikt iegūts Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides kvalitāti neveicinošs risinājums, uzsver "Vienotības" politiķi.
Līdz šim "Rail Baltica" projekta īstenotāji runāja par Rīgas starptautisko autoostu tās līdzšinējā atrašanās vietā, kā modernā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla svarīgu sastāvdaļu, tomēr pašlaik autoostas tālākā attīstība ir kļuvusi neskaidra, uzskata deputāti. Viens no scenārijiem vēstī par autoostas pārcelšanu uz Torņakalna multimodālo satiksmes mezglu, kur arī pēc projekta varētu pienākt autobusi no Kurzemes un Zemgales, bet Rīgas centrā pie Centrālās dzelzceļa stacijas no Vidzemes un Latgales, kā arī starptautiskie autobusi.
"Vienotības" deputāti ir pārliecināti, ka Rīgas domes vadība ir atbildīga par pilsētvides projektu kvalitāti galvaspilsētā un atbilstību rīdzinieku interesēm, un uzskata, ka nepieciešams īstenot metu konkursa žūrijas ierosināto dialogu, uzklausot visus iesaistītos arhitektu birojus un to piedāvājumus, tādejādi saglabājot iespēju izmantot labākās idejas un risinājumus, norāda Graudiņa-Šutko.
