"Colliers": Nekustamo īpašumu darījumu apmērs Latvijā šogad varētu sasniegt 100 miljonus eiro
Rīga, 23.nov., LETA. Komerciālo nekustamo īpašumu darījumu apmērs šogad Baltijā varētu pārsniegt miljardu eiro, bet Latvija gan šajā ziņā ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm un darījumu apmērs varētu sasniegt 100 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA stāstīja nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Colliers International" izpilddirektors Deniss Kairāns.
"Colliers" vadītājs informēja, ka trīs ceturkšņos darījumu apmērs veidoja jau aptuveni 700 miljonus eiro, tādēļ gada sākumā izteiktā prognoze par miljardu eiro, visticamāk, piepildīsies. Latvijā pēc trīs ceturkšņu datiem darījumu apmērs ir 79 miljoni eiro miljoni eiro.
"Pašlaik tiek kārtoti vairāki darījumi, tādēļ 100 miljonu eiro atzīmi Latvijā šogad varētu pārsniegt. Tomēr ne Lietuvu, ne Igauniju mēs neapsteigsim. Taču te ir jāatgādina, ka Igaunijā un Lietuvā pēc krīzes bija vairāk projektu, tādēļ tagad ir arī vairāk ar ko tirgoties. Savukārt Latvijā joprojām tiek tirgotas mājas, kuras tika uzbūvētas pirms krīzes, un ir ierobežots skaits jaunu projektu. Otra lieta - mēs ļoti esam atkarīgi no lieliem darījumiem ar tirdzniecības centriem. Pagājušajā gadā bija darījumi ar "Riga Plaza" un "Domina". Aizpagājušajā gadā bija "Alfa", "Mols" un "Dole". Viens šāds darījums uzreiz veido lielu summu. Šogad notika vairāki mazāki, bet šādu lielu darījumu nebija," skaidroja Kairāns.
Lielāko atšķirību Baltijas valstu tirgos Kairāns saista ar to, ka pēc krīzes Igaunijas un Lietuvas tirgi atkopās straujāk nekā pie mums. To "Colliers" vadītājs izskaidrot ar vairākiem faktoriem. Piemēram, krīzē Latvija cieta vairāk nekā Igaunija. Savukārt Lietuvai pēc krīzes izdevās piesaistīt vairāk jauna biznesa nekā Latvijai. Rezultātā Lietuvā pēc krīzes ir uzbūvētas jau vairāk nekā 20 jaunas biroja ēkas ar kopējo platību vairāk nekā 250 000 kvadrātmetru. Latvijā ir tapuši tikai pāris jauni projekti. Vienlaikus gan tur, gan šeit brīvo biroja platību īpatsvars ir ļoti zems, un Lietuvā to var skaidrot tieši ar jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū.
"Pašlaik visās Baltijas valstīs situācija ir vērtējama kā laba, bet kaimiņvalstīs attīstības dinamika tomēr ir straujāka. Kopš krīzes laika mums nav radies pietiekami daudz jauna biznesa, kurš radītu jaunas darbvietas. Esošais bizness attīstās, bet nespēj radīt pietiekamu pārliecību attīstītājiem par to, ka, ja tie sāks būvēt jaunas ēkas, tad tās visas tiks piepildītas. Arī profesionālo īpašuma attīstītāju kaimiņvalstīs gluži vienkārši ir vairāk. Pie mums tie, kas ir, pārsvarā fokusējas uz mazākiem objektiem, uz dzīvojamo segmentu. Savukārt lielos komerciālos objektus šeit pārsvarā attīsta Igaunijas, Lietuvas vai Skandināvijas attīstītāji," piebilda Kairāns.
Visu interviju var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/133C96DA-41B9-96ED-8860-C482B68EF73A/ ) un aģentūras LETA sadaļā "LETA+" (http://www.leta.lv/plus/133C96DA-41B9-96ED-8860-C482B68EF73A/ ).
