Fasādes kopšana pēc ziemas beigām: Kas jāņem vērā?
Ārsienu mazgāšana ir darbs, kas privātmāju īpašniekiem kļūst aktuāls pavasara sākumā. Kā atšķiras dažādu fasāžu veidu mazgāšanas principi un kuru māju īpašniekiem ieteicams fasādi mazgāt uzreiz pēc ziemas noslēguma? Skaidro fasāžu sistēmu ražotāja “Cedral” tirdzniecības vadītājs Latvijā Elviss Siliņš.
“Māja fasādes mazgāšana un kopšana ir tiešā veidā atkarīga no fasādes veida un apdares materiāla. Tas nozīmē, ka ne visas mājas var kopt vienādi, piemēram, izmantojot augstspiediena mazgātāju. Atkarībā no mājas ārsienu materiāla atšķiras arī tas, cik bieži fasādi nepieciešams apkopt, lai tā nezaudētu savas īpašības,” teic eksperts.
Autoceļu, sāls un sūnu nozīme
Ziemai noslēdzoties, īpaši svarīgi savas mājas fasādes censties nomazgāt tiem, kas dzīvo tiešā ceļu vai šoseju tuvumā. Tas palīdzēs tikt vaļā no sāls, kas ziemā tiek kaisīts uz ceļiem un ar automašīnu palīdzību nonāk gaisā un uz tuvējo māju sienām.
Tāpat samērā izplatīta ir dažādu sūnu veidošanās uz mājas ārsienām – lai tās notīrītu, jāizmanto savam fasādes risinājumam atbilstošs tīrīšanas materiāls kombinācijā ar ūdeni. Jāņem vērā, ka, izvēloties pārāk stipru ķīmisko tīrīšanas līdzekli, aļģes var radīt krāsas bojājumus apmetuma fasādei. Ja uz fasādes ir pelējums, tad jādomā par plašāku konstrukciju pārbaudi un pelējuma iemesla identificēšanu.
Apmetuma fasāde
Domājot par slapjās jeb apmetuma fasādes tīrīšanu, jāielāgo tas, ka šī fasāde smērējas salīdzinoši bieži un ir diezgan sarežģīti tīrāma. Tīrīšanas process veicams ar īpaši šīs fasādes tipam piemērotiem ķīmiskajiem līdzekļiem un ūdens strūklu, kas nebojās fasādes apmetumu. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu šīs fasādes mazgāšanā tiek iesaistīti profesionāļi vai pats process jāveic ar īpašu aprīkojumu.
Koka fasāde
Koka fasāde ar smalki zāģētu virsmu uzsūks sevī vairāk apkārtējās vides elementu – dažādus putekšņus, kā arī netīrumus. Kopjama ļoti rūpīgi un maigi ar ziepjūdeni vai tīru ūdeni, taču jāielāgo, ka koka fasādes kopšanā nebūtu ieteicams izmantot lielu un spēcīgu ūdens apjomu, jo tas iesūcas kokā un var bojāt tā tekstūru un veicināt problēmu rašanos. Pēc mazgāšanas nepieciešams pārbaudīt, vai nav nepieciešama atkārtota eļļošana vai apstrāde fasādes vizuālo īpašību saglabāšanai ilgākā laika posmā.
Ventilējamā fasāde ar šķiedrcementa dēļiem
Mazgājama ar augstspiediena ūdens strūklu, bet, ja uz šķiedrcementa ir lielāki traipi, tad pietiks ar ziepjūdens un lupatiņas izmantošanu. Iedzīvotājus mēdz baidīt fakts, ka ūdens var iekļūt aiz ventilējamās fasādes rāmja, taču pretvēja membrāna un ventilācijas princips nodrošinās to, ka nelielais ūdens daudzums konstrukcijā lielas problēmas neradīs.
“Izvēloties fasādes veidu un apdares materiālu, tu principā nosaki arī to, cik regulāri un kādā apjomā tev nāksies veikt fasādes uzkopšanas un atjaunošanas darbus. Koka fasādes īpašniekiem tās ierasti ir jākopj un jāatjauno visbiežāk – nopietnāki atjaunošanas darbi būtu vēlami ik pēc četriem līdz sešiem gadiem, kamēr ventilējamā fasāde ar šķiedrcementa apšuvumu būs risinājums tiem, kas nevēlas ieguldīt lielākos kopšanas darbos. Fasādes materiālam ir nozīme arī no ilgmūžības perspektīvas. Piemēram, ja māja ir apšūta ar plastmasas saidingu jeb fasādes dēlīšiem, tad arī pēc regulāras kopšanas šis materiāls, visticamāk, tāpat nodzeltēs,” secina eksperts.
