FM neatbalsta ideju akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam
Finanšu ministrija (FM) neatbalsta vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "Par ceļiem bez bedrēm", kas cita starpā paredz akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai, kā arī atjaunot Autoceļu fondu.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA atzina, ka priekšlikums novirzīt valsts budžeta ieņēmumu daļu specifiskiem izdevumiem no budžeta sagatavošanas metodoloģijas viedokļa nav uzskatāms par atbalstāmu. Tajā paša laikā viņš uzsvēra, ka FM sagatavo valsts budžeta likumprojektu, pamatojoties uz valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.
"Atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību, budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Iezīmējot konkrēto valsts budžeta līdzekļu apmēru novirzīšanu vienai nozarei, tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības. Tā ir galvenā negatīva iezīme, ka, iezīmējot noteiktus ieņēmumus noteiktajiem izdevumiem, tiek ierobežotas valdības iespējas lemt par pieejamā finansējuma sadali atbilstoši valdības prioritātēm," skaidroja ministrijas pārstāvis.
Uzskats, ka speciālā budžeta veidošana dod garantiju par līdzekļu pieejamību noteiktām izdevumu pozīcijām, FM ieskatā, var būt maldīgs, jo ekonomisko procesu ietekmē iezīmētie ieņēmumi mēdz svārstīties un neparedzēta nodokļu plāna neizpilde radītu iztrūkumu iezīmētajā budžetā, kā rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt plānotās funkcijas un vajadzētu lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta.
FM pārstāvis uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumu tieša novirzīšana speciālajiem budžetiem padara apgrūtinošu valsts budžeta līdzekļu plānošanu.
"Nodokļu ieņēmumu izlietojums atsevišķām nozarēm nav nosakāms nodokļu vai citu jomu normatīvajos aktos, bet gan valsts budžeta ietvaros. Nodokļu likumi regulē nodokļa piemērošanu kādam objektam un nereglamentē, kā nodokļu ieņēmumi tiek sadalīti. To regulē gadskārtējais valsts budžeta likums. Nodokļu ieņēmumu iezīmēšana un ar to saistītais izlietojums palielina plānošanas un uzskaites administrēšanas izmaksas," atzina Jarockis.
Viņš piebilda, ka starptautiskā prakse liecina, ka nodokļu ieņēmumu novirzīšana speciālajā budžetā veicina valsts budžeta neelastību, novājina likumdošanas pilnvaras, jo šādu speciālo līdzekļu iezīmēšana apgrūtina budžeta izstrādi un pieņemšanu, tā kavē līdzekļu sadales iespējas starp budžeta programmām.
Jau ziņots, ka Saeima uzdeva valdībai vērtēt vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "Par ceļiem bez bedrēm".
Pamatojoties uz 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, Ministru kabinetam uzdots veikt Baltijas valstīs par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma salīdzinošo izvērtējumu, sagatavot un līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai informatīvu ziņojumu par iespējām izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Valdībai būs jāziņo par iespējām veikt izmaiņas, lai īstenotu principus, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.
Iniciatīvas autors Kristaps Žodziņš iepriekš Saeimas deputātus lūdza rast risinājumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos, lai ikgadējo transporta nodevu pievienotu degvielas cenai, savukārt akcīzes nodokli novirzītu ceļu remontam un uzlabošanai. Tāpat iniciatīvas parakstītāji aicina izveidot atsevišķu fondu, kurā nonāktu visa transporta nodevu un degvielas akcīzes nodokļu nauda.
Kopumā autobraucēji dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ceļiem šogad tiks atvēlēti ap 360 miljoniem eiro. Lai ceļus sakārtotu, katru gadu ir nepieciešami 600 miljoni eiro, atzina AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Kā skaidroja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, ir nepieciešams autovadītāju nomaksātos nodokļus novirzīt atsevišķā fondā, lai finansējuma apmērs būtu prognozējams, turklāt tad varēšot šos līdzekļus arī uzkrāt, nevis obligāti iztērēt līdz katra gada 31.decembrim.
Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš skaidroja, ka par katru kravas auto diennaktī valstij nodokļos tiek nomaksāts ap 10 līdz 15 eiro, tāpēc pārvadātāji būtu pelnījuši braukt pa sakārtotiem ceļiem. Pārvadātāji jaunās mašīnās investējot ap 100 000 līdz 150 000 eiro, un būtu tikai loģiski, ka ekspluatācijas izdevumi būtu samērojami, braucot pa sakārtotiem ceļiem.
Latvijas Motokluba asociācijas prezidents Aivars Freimanis gan pauda uzskatu, ka vairāk jāmaksā tiem, kuri vairāk brauc. Līdz ar to viņš uzskata, ka ekspluatācijas nodoklim jābūt iekļautam degvielas akcīzes nodoklī.
"Latvijas Ceļu būvētāja" izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka pašreizējā sistēmā nav konsekvences. Būvnieki jau vairākus gadus aktualizējot ceļu būves problēmu, bet paliekot nesadzirdēti. Ceļu būvē būtiska esot prognozējamība un ilgtspēja. Vēl pirms komisijas sēdes Brunavs skaidroja, ka šogad lielos apmēros tiks tērēti ES līdzekļi, un neesot skaidrs, kas būs tālākos gados, kad finanšu posma no 2014. līdz 2020.gadam ES nauda tiks iztērēta. Šim gadam paredzēti 368 miljoni eiro, no kuriem 173 miljoni eiro ir fondu līdzekļi.
Parakstu vākšana iniciatīvas "Par ceļiem bez bedrēm" atbalstam portālā "manabalss.lv" norisinājās no 2013.gada 14.aprīļa līdz 2015.gada 5.novembrim.
LETA
Foto: Lita Krone/LETA
