FM: Spēcīgu ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī Latvijā nodrošināja būvniecība
Rīga, 31.maijs, LETA. Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad pirmajā ceturksnī nodrošināja straujais kāpums būvniecībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā uzsvēra, ka spēcīgo ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī nodrošināja straujais kāpums būvniecībā, kur sasniegts 35,7% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. "Pieaugums būvniecības nozarē ir bijis vairāk nekā pietiekams, lai pilnībā kompensētu straujo kritumu finanšu pakalpojumu nozarē, samazinoties nerezidentu biznesa apkalpošanai banku sektorā," piebilda ministrijā.
No citām nozarēm, kas šogad devušas būtiskākos ieguldījumus ekonomikas izaugsmē, FM minēja tirdzniecības, nekustamā īpašuma un komercpakalpojumu nozares. Vērā ņemamu pienesumu ekonomikas izaugsmē devusi arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare, kas sasniegusi 10,7% kāpumu. Īpaši strauji augusi mežsaimniecība un mežizstrāde, kura pirmajā ceturksnī spējusi sasniegt 22% pieaugumu, kas nozarei ir straujākais kāpums kopš 2010.gada. Salīdzinoši strauji kāpumi šogad bijuši arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs - attiecīgi par 5,2% un 6,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni.
Samazinājums pirmajā ceturksnī fiksēts finanšu pakalpojumu nozarē, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir piedzīvojusi kritumu par 27,1%, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, kur bijis 0,7% samazinājums, augošajiem pasažieru pārvadājumiem lidostā un autopārvadājumu attīstībai nespējot pilnībā kompensēt krītošos Krievijas kravu tranzīta apmērus caur Latvijas ostām.
No izlietojuma puses lielākais devums ekonomikas izaugsmē bijis investīcijām, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājušās par 19,4%. Investīciju pieaugums sakrīt ar spēcīgo importa pieaugumu - par 6,4%, kas vājinājis eksporta un ārējo tirgu izaugsmes pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas pieaugumu.
FM atzina, ka arī eksporta pieaugums šogad bijis vājāks, preču un pakalpojumu eksportam salīdzināmās cenās palielinoties vien par 1,8%, ko lielā mērā noteikusi transporta un finanšu pakalpojumu eksporta samazināšanās. Vienlaikus ar investīcijām šogad turpina spēcīgi palielināties arī privātais patēriņš - par 4,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ko veicina pastāvīgais strādājošo iedzīvotāju ienākumu pieaugums, spēcīgi palielinoties vidējai bruto darba samaksai, kā arī no gada sākuma samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
"Lai gan pēdējos mēnešos uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā bija nedaudz pasliktinājušies, tie joprojām saglabājas vēsturiski augstā līmenī un maijā atkal ir uzrādījuši kāpumu. Kopumā ārējās vides situācija joprojām saglabājas labvēlīga Latvijas ekonomikas izaugsmei, neskatoties uz to, ka ES kopējā ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī bija nedaudz pazeminājusies galvenokārt atsevišķu vienreizēju faktoru ietekmē," informēja FM.
Vienlaikus pašlaik ir aktualizējušies iekšējie riski saistībā ar nerezidentu apkalpošanas biznesa tālāku samazināšanos un tranzīta sektora lejupslīdi, tāpat saspringta situācija saglabājas darba tirgū. Tomēr, neskatoties uz riska faktoriem, FM prognozēja, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies salīdzinoši spēcīga, lai gan nedaudz lēnāka kā dažos iepriekšējos ceturkšņos, un izaugsmi līdzās augošajam pieprasījumam lielākajos Latvijas preču eksporta tirgos turpinās balstīt spēcīgais investīciju kāpums.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,2%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. 2018.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,32 miljardi eiro.
Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieaudzis par 1,6%.
https://infogram.com/latvijas-ikp-izmainas-1gdk8pd6gxn1mq0
