Fromane: Būvniecības nozares ģenerālvienošanās stāšanās spēkā aizkavēsies

Rīga, 5.dec., LETA. Ņemot vērā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 4.decembra lēmumu atlikt balsojumu parlamentā par grozījumiem Darba likumā, aizkavēsies būvniecības nozares ģenerālvienošanās spēkā stāšanās, kas paredz būtisku minimālās algas celšanu nozarē strādājošajiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

"Saprotam gan, ka jaunajiem Saeimas deputātiem ir nepieciešams ar šo jautājumu detalizēti iepazīties, jo likums būtībā nozīmē jaunu un efektīvāku darba attiecību regulējumu, veicinot nozaru koplīgumu slēgšanu, kam ir dziļas tradīcijas visās Eiropas attīstītākajās valstīs - Zviedrijā, Dānijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Slovēnijā, Beļģijā un citās valstīs, bet Latvijā līdz šim nav īstenotas," sacīja Fromane.

Viņa atgādināja, ka arī Eiropas sociālie partneri, kas pārstāv miljoniem Eiropas būvniecības darba ņēmējus un uzņēmumus - Eiropas Celtniecības un kokapstrādes darbinieku federācija (EFBWW) un Eiropas Būvniecības nozares federācijas (FIEC) - ir izteikuši neizpratni par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paustajiem iebildumiem un aicinājuši Saeimu pieņemt grozījumus Darba likumā.

"Ceram, ka deputāti ņems vērā jau iepriekšējos gados ieguldīto darbu un ilgi nekavēsies ar likuma pieņemšanu, saprotot tā pozitīvo ietekmi uz nozares konkurētspēju un darbiniekiem. Ģenerālvienošanās būvniecībā nozīmē ne tikai algas pielikumu aptuveni 300 000 cilvēku, kas strādā būvniecības nozarē, bet arī kopēju sabiedrības ieguvumu, nodrošinot augstākas sociālās garantijas un iedarbības "zāles" pret ēnu ekonomiku, kur citi līdzšinējie pasākumi nav bijuši pietiekami sekmīgi," piebilda Fromane.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija no 13.decembra sēdes darba kārtības izslēdza jautājumu par grozījumiem Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Šos grozījumus saistībā ar dažādiem iebildumiem no Saeimas Juridiskā biroja un Tiesībsarga biroja Valsts prezidents atgrieza otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.

Tāpat vēstīts, ka šos likuma grozījumus 1.novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukumus. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Vējonis atzinīgi novērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās. Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc viņa paustā, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti, mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Vējonis aicināja Saeimu izvērtēt pieņemtā likuma samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.