Gada jaunais inženieris 2021 Matīss Pastars: Ir jāizmanto iespējas, kas dzīvē tiek dotas (INTERVIJA)

Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2022. gada oktobris, Nr. 88

www.buvinzenierusavieniba.lv
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS

Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt www.buvinzenierusavieniba.lv, rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv, www.abone.lv, savukārt iegādāties žurnālu var Preses servisa tirdzniecības vietās!

Jau vairākus gadus Matīss ir būvdarbu vadītājs būvuzņēmumā "LNK Industries" un paspējis piedalīties vairāku lielu un pat valstiski nozīmīgu projektu īstenošanā Latvijā. Laikā, kad notika saruna ar "Būvinženieri", Matīss bija tikko sācis pildīt būvdarbu vadītāja pienākumus ļoti īpašā projektā, par ko tad arī tālākajās rindās mazliet pastāsta.

Matīsam ir nešaubīga pārliecība, ka izvēle kļūt par būvinženieri bijusi vispareizākā, un arī nākotnes plāni ir pašsaprotami un kā akmenī iekalti – turpināt mācīties, krāt pieredzi un jaunas zināšanas, profesionāli pilnveidoties un augt gan kā inženierim, gan kā cilvēkam.

Kā saka pats, pašlaik ir pilnībā apmierināts ar to, ko dara un kur atrodas, taču smejoties piebilst – ja nākotnē radīšoties iespēja celt debesskrāpi Dubaijā, tad to noteikti apsvēršot.

2021. gadā saņēmāt Būvindustrijas lielo balvu kā gada jaunais būvinženieris – pērn faktiski bijāt vienīgais laureāts tieši jauno būvspeciālistu kategorijā. Kā pats uzskatāt – kā nonācāt pie šā prestižā apbalvojuma, kā ir izdevies to nopelnīt?

Vairāk par to jāpateicas kolēģiem, kuri mani izvirzīja apbalvojumam. Protams, tas bija patīkams pārsteigums. Ikdienā, strādājot dažādos objektos, darbu veicu tik labi, cik vien varu, un ir patīkami, ka līdzcilvēki, arī komisija to novērtē. Tas veicina pazīstamību.

Būvniecības sfēra ir tāda, ka tu daļēji tajā dzīvo, reizēm tas pat ir vairāk dzīvesveids nekā darbs. Un tā ir liela atbildība. Būtībā būvniecība ir ražošanas process, kurā ir skaidri saskatāms galarezultāts, un kvalitāte ir tieši atkarīga no inženiersastāva. Darba apjoms ir neizsmeļams un milzīgs, sākot no dokumentācijas un beidzot ar praktiskiem darbiem objektā.

Esat studējis Rīgas Tehniskajā universitātē būvinženieros. Kā nolēmāt kļūt par būvinženieri? Ar ko šī profesija uzrunāja?

Bērnībā, protams, kā jau visiem bērniem patika būvēt mājiņas, bet tas laikam nebūtu īstais arguments, kādēļ izvēlējos šo profesiju (smejas). Man jau skolas laikā patika eksaktie priekšmeti – fizika, matemātika, dažādi aprēķini. Tādas reālas lietas. Pats esmu ļoti aktīvs, un mani saista tas, ka darbs būvniecības jomā nav tikai sēdošs. Protams, ir jāveic ievērojams biroja darba apjoms, taču ir arī daudz jābūt būvobjektā, līdz ar to veidojas tāds kā balanss.

Mans brālis šajā pašā nozarē bija priekšgājējs, arī dažādi dzīves notikumi tā salikās, ka ceļš pats no sevis aizveda uz būvniecības nozari un Rīgas Tehnisko universitāti – uz Būvniecības inženierzinātņu fakultāti. Atzīmes skolā man bija ļoti labas, lai tiktu uzņemts praktiski visur, bet izvēlējos tieši šo ceļu. Liktenis, teiksim tā.

Darbs ir ļoti interesants, nekad nav garlaicīgi, ir ļoti liela darbu dažādība, specifika, un tas viss ir saistīts ar reālu, fizisku produktu, ko mēs radām. Viss, kas sākotnēji tiek izklāts uz papīra – aprēķini, plānošana –, pēc tam arī fiziski atspoguļojas dzīvē. Ir patīkami redzēt, kas mana darba rezultātā radies, un apzināties, ka esmu piedalījies konkrēta objekta, ēkas radīšanā, ko cilvēki izmanto, bauda, par ko priecājas. Varu būt lepns, ka mana darba rezultāts ir vērtīgs pienesums sabiedrībai.

Pieminējāt, ka ir balanss – darbs birojā, darbs būvlaukumā. Kurš no tiem vairāk saista, kurš labāk padodas? Vecās filmās par policistiem parasti atspoguļota interesantā darba daļa, kad skrien un ķer sliktos, un pēc tam nāk garlaicīgā daļa, kad par varoņdarbiem jāraksta atskaites, ko vairs galīgi negribas darīt...

Tas vairāk atkarīgs no darba specifikas. Ievērojamu daļu apjoma tomēr veido biroja darbs, jo, arī kāpjot pa karjeras kāpnēm, darbs vairāk sāk saistīties ar plānošanu, resursu menedžēšanu un citiem pienākumiem. Līdz ar to laika, kas tiek pavadīts objektā, sekojot līdzi būvdarbu norisei, kļūst aizvien mazāk. Bet jebkurā gadījumā ir kaut kāds balanss. Nav tā, ka visa diena jāpavada, sēžot pie papīriem birojā. Ir svarīga šī sasaiste ar meistariem, kad tu spēj piedāvāt dažādus risinājumus, lai nav, piemēram, jāpārtaisa vai jāpārmūrē kāda siena, otrreiz jādara darbs. Tas, ka tu spēj rast risinājumu, atvieglo darbu uzņēmējam, un arī tam cilvēkam pašam ir prieks, ka viņa darbs nav vējā.

Kā kopumā ar cilvēkiem darbā satiekat? Kā veidojas attiecības objektā, birojā? Darbs būvniecībā tomēr bieži ir stresa pilns, nervozs…

Ir ļoti plašs cilvēku spektrs, bet daudz var panākt ar pozitīvu attieksmi. Svarīgi ir būt vērstam uz problēmu risināšanu, nevis uz strīdiem un to radīšanu. Jebkurš adekvāts, saprotošs cilvēks to uzreiz novērtē un saprot, ka mums visiem ir viens kopīgs mērķis – uzbūvēt, restaurēt vai pārbūvēt ēku, pabeigt objektu. Līdz ar to ģenerāluzņēmēja pienākums ir palīdzēt apakšuzņēmējam izdarīt ātrāk, lētāk, labāk, un viņa interesēs ir vairāk apspriesties un sadarboties.

Rezultāts, uz ko tiekties, visiem ir viens, un ģenerāluzņēmējs ir tas, kurš virza vīziju, lai būtu termiņi, kvalitāte, lai visi projektā iesaistītie uzņēmēji un darbinieki sadarbotos un nonāktu pie kopīga rezultāta un lai tas būtu maksimāli kvalitatīvs un funkcionētu.

Esat AS "LNK Industries" būvdarbu vadītājs. Kā nonācāt tieši šajā būvuzņēmumā, kas ir viens no lielākajiem nozares spēlētājiem valstī?

Tas bija procesa rezultāts. "LNK Industries" nebija mana pirmā darbavieta būvniecības nozarē, tomēr lielāko daļu laika esmu pavadījis te, un arī 99% pieredzes esmu guvis, strādājot tieši "LNK Industries". Sāku strādāt te vēl kā students, pirms tam bija izvēle starp pāris uzņēmumiem. Tagad, kad jau uzkrāta pieredze, būvniecības studentiem noteikti ieteiktu sākt praksi vai darbu tieši pie kāda no ģenerāluzņēmējiem, jo lielās kompānijas vairāk pulcē spēcīgus inženierus, projektu vadītājus, ievērojami vairāk speciālistu, kas ir labs stimuls augt un pilnveidoties. Arī projekti ir ievērojami lielāki, sarežģītāki, un tam ir būtiska nozīme pieredzes uzkrāšanā un nākotnes izaugsmē. Manuprāt, nevajag skatīties tik daudz uz sākotnējo ieguvumu, bet uz izaugsmes perspektīvām nākotnē. Svarīgi ir, kāds inženieris tu vēlies kļūt, nevis cik lielu algu gribi saņemt tagad.

Kas jūs šajā uzņēmumā piesaista un notur?

Ir bijis ļoti daudz interesantu un sarežģītu projektu. Pats pirmais objekts man bija Krievijas vēstniecības ēka Alberta ielā, tur es kā students pavadīju pirmos divus mēnešus. Tur bija ļoti draudzīga un pretimnākoša attieksme no projekta vadības. Nākamais objekts bija Jelgavas ielā – Latvijas Universitātes ēkas būvniecība –, kur bija ļoti laba projekta vadība. Liels projekts, kur mani uzreiz iekļāva komandā.

Pēc tam – Mežaparka Lielā estrāde – grandiozs un Eiropas mērogā unikāls projekts. Piedalījos metāla konstrukciju kupola montāžā, kas bija ļoti netipiska konstrukcija. Parasti ir kopnes un kolonnas, taču te visa konstrukcija bija viens liels saišu kopums, līdz ar to arī ieguvu ļoti vērtīgu pieredzi, sadarbojoties ar labiem speciālistiem un ekspertiem.

Nākamais objekts bija Zinātnes un inovāciju centrs "Vizium" Ventspilī, arī netipisks objekts dizaina un risinājumu ziņā. Faktiski visi objekti, kuros esmu piedalījies, bijuši ļoti atšķirīgi, unikāli, tajos varēja gūt lielisku pieredzi, un visos šajos objektos komandā bija spēcīgi inženieri, projekta vadītāji, no kuriem ļoti daudz varēja mācīties.

Tātad, atbildot uz jautājumu, kādēļ tieši "LNK Industries" – interesants darbs, sarežģīti, interesanti projekti, iespēja augt kā speciālistam, sadarbība ar spēcīgiem inženieriem, no kuriem var mācīties ne tikai karjeras izaugsmei, bet arī dzīvei. Ja esi spēcīgs projektu, būvdarbu vadīšanā un projektu kontrolē, tu daudz iegūsti arī ikdienā – kā runāt un strādāt ar cilvēkiem, kā kārtot dažādas juridiskas nianses, kā noformēt dokumentus, kā iegūt vēlamos rezultātus. Un kur gan vēl labāk to darīt, ja ne vienā no lielākajiem un spēcīgākajiem nozares uzņēmumiem.

Ko vispār nozīmē jaunajam inženierim sākt karjeru uzreiz lielā būvuzņēmumā? Vai tas nav kas līdzīgs, kā peldēt nemācētāju iemest ūdenī un teikt – peldi nu? Cik viegls vai grūts bija sākums?

Man ir paveicies, ka ir bijusi iespēja uzreiz sākt strādāt lielos projektos. Karjeras izaugsme tad ir ievērojami straujāka, ātrāk tiek iegūta svarīga pieredze un iespēja izaugt kā speciālistam, neveicot tik daudz vienmuļu sistemātisko darbu, dažādu dokumentu sagatavošanu un tamlīdzīgi. Uzreiz ir iedots plašs darbu spektrs.

Kā jau minēju, es noteikti ieteiktu studentiem, ja vien ir iespēja, uzreiz doties pie ģenerāluzņēmēja.

Dažādos statusos – kā būvdarbu vadītāja palīgs, būvdarbu vadītājs, projekta vadītājs – esat piedalījies daudzu lielu un pazīstamu godalgotu projektu realizācijā. Tas ir sarunā jau pieminētais Latvijas Universitātes Zinātņu centrs, Mežaparka Lielā estrāde, Zinātnes un inovāciju centrs "Vizium" Ventspilī... Kurš no šiem pieminētajiem pašam ir visīpašākais, sarežģītākais, atmiņā paliekošākais?

Foto: Mežaparka Lielajā estrādē kā būvdarbu vadītājs metāla konstrukciju montāžā.

Visvairāk atmiņā palikuši divi – Mežaparka Lielā estrāde un Zinātnes un inovāciju centrs "Vizium". Divi ļoti atšķirīgi projekti ar dažādu procesu vadību. Estrādē bija liels metāla konstrukciju apjoms, šajā objektā sadarbojāmies ar Ungārijas kompāniju, bija iesaistīti Vācijas un vietējie eksperti un kontrolējošās instances, līdz ar to gūta arī starptautiska pieredze. Estrādē bija ļoti interesants un netipisks metāla konstrukciju projekts, un te ieguvu daudz jaunu zināšanu par metāla konstrukciju montāžu. Protams, tas ir arī valstiski nozīmīgs objekts, kas arī ikdienas dzīvē par sevi atgādina – te notiek dažādi lieli kultūras pasākumi, un, tos vērojot, ir patīkami apzināties, ka esmu piedalījies šā objekta būvniecībā, kontrolējis darbu kvalitāti, lai cilvēki varētu te justies droši, baudīt koncertus un brīvdienas.

Zinātnes un inovāciju centrs "Vizium" arī ir ļoti īpašs objekts, īpaši tā ārējais veidols un ar vara loksnēm apšūtā fasāde. Būvējot šo objektu, devos komandējumos uz Ventspili, tā kā bija arī laba iespēja iepazīt šo pilsētu, kas, protams, paliek atmiņā. "Vizium" ir netipisks projekts ar dažādiem akustiskajiem risinājumiem un nestandarta konstrukcijām – piemēram, logu stikls 2,8 metru diametrā bez neviena dalījuma, kas radīja izaicinājumus gan ražotājiem, gan arī būvniekiem, veicot to montāžu.

Foto: Latvijas Universitātes Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 Rīgā.

Ir interesanti strādāt šādos netipiskos un savdabīgos projektos un redzēt iespaidīgu rezultātu. Šis objekts, manuprāt, ir nozīmīgs ne tikai Ventspilij, bet arī valstiskā mērogā, piesaistot apmeklētājus gan no Baltijas, gan no tālākām valstīm. Es pats vēl neesmu paguvis apmeklēt "Vizium" ierīkoto ekspozīciju, bet kādreiz labprāt aizbraukšu.

Pastāstiet kaut ko par objektu, kurā šodien tiekamies – kas te top, kas tiek būvēts, kas te atradīsies? (Saruna notiek augusta beigās biroju ēkas rekonstrukcijas objektā K. Valdemāra un Upes ielas stūrī – red.)

Šis būs LNK jaunais birojs. Šajā objektā esmu tikai četras dienas. Pats sākums. Process sākas ar projekta iepazīšanu, prioritāšu sadalīšanu, kuri darbi maksimāli ātri jāsāk, lai visu paspētu, jo būvniecībā, kā zināms, būtisks faktors ir termiņš – ja tas mainās, tad tiek mainīti arī finansiālie nosacījumi. Līdz ar to termiņš visiem ir svarīgs, un, lai darbus maksimāli ātri paveiktu, saglabājot kvalitāti, vajadzīga spēcīga plānošana un milzīgs laika ieguldījums.

Pašlaik tiek papildinātas un atjaunotas nesošās konstrukcijas un top piebūve, lai savienotu divas ēkas. Tālāk jau kā parasti – jāaizver jumts un fasāde, pēc tam jāsāk iekšdarbi.

Ļoti atbildīgs darbs – būvēt savam uzņēmumam biroju...

Jā, jo pēc tam gan kolēģi, gan vadība katru dienu te strādās un vērtēs, kas padarīts, kas palaists garām vai nepamanīts (smejas). Šī ir liela atbildība.

Kas, pēc paša domām, ir jūsu augstākais profesionālais panākums, sasniegums, ar ko var objektīvi palepoties? Kas devis vislielāko gandarījumu?

Nevar tā izdalīt vienu konkrētu lietu, tas vairāk ir pats process. Piemēram, dodoties mācīties, katru dienu uzzini ko jaunu, kaut ko apgūsti. Tieši tāpat ir ar darbu. Savu izaugsmi ikdienā varbūt neredzi, taču, pēc gadiem atskatoties atpakaļ un salīdzinot, saproti, ka esi kļuvis par citu cilvēku – izaudzis gan kā personība, gan kā speciālists. Viens tāds atskaites punkts ir, piemēram, šī gada jaunā inženiera balva – tā sniedz atgādinājumu, ka, lūk, šajā datumā tu saņēmi industrijas novērtējumu, bet process ir nebeidzams – jāturpina, nevar apstāties. Vēl ļoti daudz priekšā.

Būvindustrijas lielajai balvai kolēģi no AS "LNK Industries" jūs pieteikuši ar izcilu raksturojumu – profesionālis ar augstu atbildības izjūtu, vienmēr pozitīvs, vērsts uz inovatīvu pieeju, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem utt. Taču būvniecība ir stresa pārpilna nozare – cik viegli vai grūti ikdienā ir saglabāt šo pozitīvo attieksmi, noturēt augstas atbildības latiņu?

Pozitīvisms un atbildības izjūta varbūt vairāk ir rakstura iezīmes. Pozitīvu attieksmi palīdz saglabāt dažādu lietu ieviešana ikdienā – piemēram, sports, kaut kādi hobiji. Ikdienas darbs nešaubīgi ir stresu radošs, tomēr spēja tikt galā ar problēmām un uztvert tās distancēti, nevis personiski, kā arī pa naktīm gulēt, nevis domāt tikai par darbu, nāk ar laiku un pieredzi.

Strādājot lielajos projektos, tādos kā Mežaparka Lielā estrāde, protams, ir stress, spiediens no vadības, visas problēmas nemitīgi tiek pārdomātas, arī automātiski zemapziņā pa nakti, un nenāk miegs... Bet ar laiku pats nosaki prioritātes, izdari maksimāli labi to, ko vari, un daudz labāk sāc sadzīvot ar stresu.

Mēs taču gribam, lai attieksme, ko saņemam pretim no citiem, ir pozitīva, draudzīga, pretimnākoša, vērsta uz problēmu risināšanu. Un šo vidi mēs paši arī veidojam – ja pozitīvu attieksmi sniedz citiem, tad ir lielāka iespēja, ka tādu pašu saņemsi pretim. Protams, darbā ikdienā ir stress, finanšu problēmas, varbūt rodas kādas dusmas, bet tas tomēr ir darbs, un jāsaprot, ka visi iesaistītie ir tikai cilvēki. Jāmēģina abpusēji palīdzēt atrisināt problēmas, lai maksimāli draudzīgi un uz pozitīvas nots katrs veic savus pienākumus.

Vai esat no tiem, kas darbā var nemanot aizsēdēties līdz vēlam vakaram, vai arī protat saprātīgi nodalīt robežas – kur sākas un kur beidzas darbs?

Ar pieredzi un gadiem tas vairāk sāk izdoties, bet, protams, darbā ieguldītais laiks ir ievērojami lielāks nekā līgumā noteiktais. Standarts no pulksten astoņiem līdz 17 būvniecības jomā nedarbojas. Ja ir augsta atbildības izjūta un darbu gribas paveikt labi, objektā sanāk pavadīt gan vakarus, gan vēlus vakarus, gan ļoti vēlus vakarus, reizēm arī brīvdienas, par darbu nākas domāt arī mājās. Taču ar laiku iemācies labāk menedžēt lietas, nodalīt prioritātes, mazāk svarīgas lietas deleģēt citiem. Vairāk saprotot procesu, vari sadalīt uzdevumus konkrētām atbildīgajām personām, piemēram, apakšuzņēmējiem. Respektīvi, iemācies neskriet pa galvu pa kaklu pēc lietām, kuras nav nepieciešams risināt tieši tajā brīdī vai kuras uzņemties pat nav īsti tavs pienākums.

Tomēr, kā jau minēju, būvniecība ir vairāk dzīvesveids, nevis vienkārši darbs, un ir jāprot nodalīt, kur sākas viens un kur beidza otrs, pretējā gadījumā nav harmonijas, rodas daudz lieka stresa, kas par labu nenāk nevienam.

Kuras savas profesionālās īpašības, prasmes vērtējat visaugstāk, un kas ir tās, pie kā vēl jāpiestrādā?

Nešaubīgi varu novērtēt savas darbaspējas, kas, manuprāt, ir ļoti lielas. Varu strādāt garas stundas, nezaudējot koncentrācijas spējas – varbūt arī te kaut kādā mērā tas pats sports palīdz. Liela atbildības izjūta – bez tās īsti nevar. Un pats par sevi – ja tā var izteikties – dabas dotās prāta spējas risināt problēmas. Tās ir galvenās lietas.

Protams, būvniecībā ļoti liela nozīme ir saziņai ar citiem, līdz ar to vēl viens būtisks faktors ir spēja saglabāt mieru stresa pārpilnos un emocionāli grūtos brīžos, risināt problēmas ar skaidrāku prātu, kas arī varbūt ir vairāk dabiska iezīme, īpašība, ko nav tik viegli attīstīt. Būvlaukumā situāciju ir daudz un dažādas, tās var mainīties pēkšņi, līdz ar to spēja saglabāt mieru, spēja deleģēt un virzīt cilvēkus darīt lietas, kas tajā brīdī nepieciešamas, nebojājot emocionālo fonu, ir ļoti būtiska.

Gadās, ka būvlaukumā cits uz citu sakliedz, bet, emocionāli pareizi uztverot lietas, tas nav nepieciešams – visu var mierīgi izrunāt, sarunāt, arī emocijas sakārtot. Pats sevī augstu vērtēju spēju risināt problēmas ar vēsu prātu un pārdomāt lietas, neskrienot pa priekšu notikumiem.

Vēl jāuzlabo komunikācijas prasmes. Komunikācija ir viena no svarīgākajām lietām, tā saziņas ceļā palīdz iegūt vēlamo rezultātu, nodot nepieciešamo informāciju, maksimāli skaidri deleģēt uzdevumu un tādējādi saņemt vēlamo rezultātu.

Jākrāj pieredze dažādu darbu veikšanā, jo būvniecība ir ārkārtīgi plaša joma, sākot ar ventilāciju un beidzot ar zemes darbiem un ceļu būvniecību, ir dažādi materiāli un to izmantošanas tehnoloģijas. Nepārtraukti jāapgūst jaunas lietas, jāpaplašina redzesloks un zināšanas.

Jātiecas vairāk apgūt un izzināt kaut kādas papildu juridiskās nianses, arī finanšu sadaļas. Strādājot projektu vadībā, neesi tikai būvinženieris, bet cilvēks, kuram būtībā jāzina viss – jābūt juristam, grāmatvedim, mediatoram, kurš nolīdzina situāciju, jāpārzina tehnoloģijas un materiāli, jāzina, kur meklēt nepieciešamo informāciju. Apjoms ir milzīgs, un to visu nepieciešams uzsūkt, izzināt. Vienmēr ir, kur augt.

Kādas profesionālās virsotnes vēlaties sasniegt, kas ir augstākais punkts, kur jūs kā būvinženieris tiecaties uzkāpt? Vai pašreizējais darbs, pienākumi ir uzskatāms par mērķu piepildījumu? Pēc loģikas un hierarhijas nākamais solis būtu projektu vadītājs?

Jā, pēc hierarhijas tā ir – sāc kā students un esi būvdarbu vadītāja palīgs, tālāk jau ir būvdarbu vadīšana, pēc tam projektu vadīšana. Kā projektu vadītājs jau tā kā vadi savu mazo biznesu, ja tā var salīdzināt. Kas notiek tālāk, protams, atkarīgs no iespējām, vēlmēm un visa pārējā. Vai nu kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par, teiksim, tehnisko direktoru, darboties uzņēmuma valdē, vai izveidot pašam savu uzņēmumu.

Bet tā, protams, nākamais loģiskais solis ir projektu vadība. Kur ceļš aizvedīs tālāk, grūti komentēt. Ir jāturpina attīstīties kā speciālistam, jāaug kā cilvēkam, jāizmanto dotās iespējas. Dzīve pati kaut kā saliek lietas pa plauktiņiem – viens ir tas, ko tu plāno, otrs – kā viss notiek. Kur nonāksi, grūti paredzēt. Vienīgais, ko varam darīt, – attīstīt, pilnveidot sevi un tiekties uz kaut ko vairāk.

Kādas ir jūsu kā būvinženiera profesionālās intereses, kas saista ārpus darba laika? Varbūt kādi konkrēti būvniecības virzieni, tehnoloģijas, arhitektūra?

To ir grūti nodalīt. Vairāk interesē tieši civilā būvniecība. Būtu ļoti interesanti piedalīties lielas hidrobūves, piemēram, HES, būvniecībā. Tas būtu netipisks, unikāls projekts, kur iemēģināt spēkus.

Līdz šim manā pieredzē lielākoties bijušas jaunbūves, tagadējais, kur strādāju, ir pārbūves projekts, bet labprāt piedalītos kādā restaurācijas projektā, gribētos iegūt vērtīgu pieredzi arī šajā jomā. Interesantāk, protams, ja ir projektu dažādība, atšķirīga specifika, kur nepieciešami dažādi uzņēmēji, dažādas iesaistītās puses. Līdz ar to apaudz ar kontaktiem, kas sniedz jaunu pieredzi, paplašina profesionālo loku, tad zini, pie kā vērsties un kam jautāt, ja rodas kādas problēmsituācijas.

Kādi, jūsuprāt, ir lielie būvniecības nozares izaicinājumi Latvijā, saistot to ar ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, cenu kāpumu? Kas nozari sagaida tuvākā nākotnē?

Es pat teiktu, ka viss ir nomierinājies un izdzīvots – kovids, cenu kāpums... Protams, kovids pašā sākumā ieviesa izmaiņas. Bija neziņa, kā rīkoties, īpaši no projektu vadības viedokļa, kā menedžēt cilvēkus un nodrošināt darbu, lai viņi var mājās atnest maizi. Būvniecības nozare ir plaša un sarežģīta, problēmu, ko risināt, pietiek, bet lielākās, manuprāt, jau ir pārvarētas. Kas zina, kas būs nākotnē, bet tagad viss vairāk vai mazāk ir iegājis ierastajās sliedēs.

Nozīme ir arī tam, ka nozare globalizējas, tiek piesaistīti inženieri, meistari, apakšuzņēmēji no citām valstīm – piemēram, Rail Baltica projektā. Ģenerāluzņēmējiem ir daudz plašākas iespējas strādāt ar starpvalstu kompānijām.

Vai šī globalizācija kaut kādā veidā risina arī speciālistu, inženiertehniskā personāla trūkuma problēmu?

Inženieri vienmēr bijuši deficīts, bet arī meistaru trūkums ir jūtams. Labi meistari ir tie, kas rada to galaproduktu. Inženieri risina mezglus, īsteno dabā arhitekta vīziju, bet tieši meistari ir tie, kas strādā objektā savām rokām. Daudzi tiek piesaistīti no ārzemēm, jo ir spēcīgs vietējo meistaru trūkums, liela daļa devušies strādāt uz citām valstīm.

Vai pašam nekad nav bijusi doma iemēģināt spēkus kādā lielā ārzemju kompānijā – ar krietnu algu un iespējām?

Viss atkarīgs no piedāvājumiem, iespējām, kontaktiem. Nevaru noliegt, ka būtu interesanti un pieredzei vērtīgi Dubaijā būvēt debesskrāpi, bet, lai tur nonāktu, ir jābūt kontaktiem, atbilstošam piedāvājumam, iespējām. Protams, kamēr esi jauns, tu esi daudz vairāk atvērts tādām lietām. Esmu apmierināts ar to, ko daru un kur esmu. Kā būs nākotnē... Ja būs iespēja būvēt to pašu debesskrāpi Dubaijā, ļoti nopietni apsvēršu šādu iespēju (smejas). Netipisks objekts, spēcīgi inženieri, ar ko sadarboties, starptautiska vide – tā būtu ļoti vērtīga pieredze.

Nedaudz distancējoties no inženierijas, būvniecības, darba – kas aizrauj, interesē, ko darāt brīvajos brīžos, ja tādi ir?

Foto: Pēc kārtīga darba cēliena, atpūšoties un iepazīstot Romu.

Man svarīgs ir sports, saziņa ar ģimeni, draugiem. Ir svarīgi atpūsties no darba, lai saglabātu veselu saprātu (smejas).

Mans interešu loks jau kopš bērnības bijis cieši saistīts ar sportu. Tā ir sava veida terapija – sportojot vari izlādēties, pārdomāt dažādas lietas, sakārtot domas un emocionāli nomierināties. Visiem iesaku sportu. Sportojot pavadu diezgan daudz laika – sākot ar cīņas sportu, skriešanu, peldēšanu, beidzot ar šahu un visu pārējo. Interešu loks ir plašs, tajā ietilpst arī deju nodarbības. Mani aizrauj jaunu lietu izmēģināšana, jo, lai uzzinātu, kas patīk, vispirms ir jāizmēģina. Galvenais ir ikdienu un brīvo laiku pavadīt aktīvi – ne tikai sportojot, bet arī dodoties pārgājienos, pastaigās, pavadot laiku pie dabas. Taču nenoliegšu – reizēm vakaros ir patīkami atlaisties dīvānā un noskatīties kādu labu filmu.

Matīss Pastars, CV

Izglītība: RTU profesionālā bakalaura grāds būvniecībā un inženiera kvalifikācija būvniecībā

Darbavieta: AS LNK Industries

Lielākie projekti:

• Latvijas Universitātes Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 Rīgā – būvdarbu vadītāja palīgs
• Mežaparka Lielā estrāde (Dziesmu svētku estrāde) Ostas prospektā 11 Rīgā –
  būvdarbu vadītājs metāla konstrukciju montāžā
• Zinātnes un inovāciju centrs Vizium Rūpniecības ielā 2 Ventspilī – būvdarbu vadītājs, vēlāk – projekta vadītājs

Apbalvojums: Būvindustrijas lielā balva – Pamatakmens – 2021. gadā, saņemot titulu Gada jaunais inženieris 2021

Foto: Sarmīte Livdāne un no personīgā arhīva