Gaile: Nepieciešama valsts politika vēsturisko Rīgas centra ēku saglabāšanai
Gaile atzīmēja, ka Rīga ir sarūkoša pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No vienas puses, varētu priecāties, ka Rīga neuzblīst kā lielās pasaules metropoles, kad cilvēkiem vairs nav kur palikt.
Pēc tukšo ēku portāla datiem, pilsētā patlaban ir 350 tukšas ēkas. Skaitlis mainās, bet tas nesamazinās. "Tepat mums blakus uz Krišjāņa Barona ielas stūra ir tukšā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Šīs ēkas pārklājas ar zaļiem līķautiem, kļūst bīstamas, tad viņas palēnām sāk saukt par graustiem," teica Gaile.
Viņa atzīmēja, ka tas nav nekas jauns pasaules arhitektūrā un arī lielajās pilsētās cilvēki izvācas no kādiem rajoniem, tad tie atkal tiek no jauna atklāti un apdzīvoti. Viņasprāt, problēma ir tāda, ka daudz dārgāk ir atjaunot vecu māju Rīgas centrā, nekā uzbūvēt jaunu ārpus centra. Pēc viņas domām, jārunā par valsts un pilsētas politiku.
Vispareizāk būtu sēsties pie viena galda un kopīgi domāt. Vai vajag nest ārā no centra Rīgas domes pārvaldes ēku, augstskolas. Tagad runājot arī par "Hansa New City" projektu, kas būvēt jaunas ēkas apkārt Rīgai, teica arhitekte.
Viņa uzskata, ka Laiks, kad Rīgas centrs izmirst un cilvēks vislabāk jūtas lielveikalā, ir "jāpārslimo" un tāds ir bijis arī citviet pasaules lielajās pilsētās.
"Centrs atmirst, bet jūs sestdienas dienā aizbrauksiet uz "Spici" un redzēsiet, ka nav, kur mašīnu nolikt. Tur cilvēki dzīvo visu dienu. Tas ir pilnīgi normāls process arī pasaules lielpilsētās, ka uznāk tās lēkmes, ka vislabāk cilvēks jūtas lielveikalā brīvdienā," situāciju raksturoja Gaile.
Vaicāta, kad šī "lēkme" varētu pāriet, viņa norādīja: tad, kad ar riteni pa Rīgu varēs aizbraukt iepirkties labā veikalā. Tas iet soli solī ar labklājību, taču runa nav par bagātību, tas ir kultūras jautājums.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
