Gerhards: Lielākajā daļā Latvijas 1,5% NĪN likme nav "paceļama"

Lielākajā daļā Latvijas 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likme nav paceļams lielums, šādu viedokli "Neatkarīgajā" paudis vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Ministrs atgādinājis, ka šogad tiek gatavota jauna nodokļu politika. "Tradicionāli Latvijā bija tendence ļaut pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes lielumu. Tas arī ir saprotami. Ikvienā pašvaldībā, uz vietas, ir daudz vieglāk novērtēt, kurš ir mazturīgais, kurš var un kurš nevar samaksāt pilno likmi utt."

"Krīzes gados tika nolemts noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi līdz 3% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5% no kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts. Bet neesmu pārliecināts, ka arī šie 1,5% ir adekvāts lielums, gan vērtējot novadu ekonomiku, gan attīstības tendences, gan vienkārši vērojot to, kas notiek ar nekustamo īpašumu saglābšanu. Lielākajā daļā Latvijas 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa likme nav paceļams lielums," izteicies politiķis.

Pēc Gerharda vārdiem, tagad ikviena pašvaldība, kuras vadība saprot, ka iedzīvotāji to nevar nomaksāt, meklē iespējas, kā atvieglot savu iedzīvotāju stāvokli.

Gerharda skatījumā, tik liels nodoklis rada lielas grūtības ne tikai lielākajai daļai iedzīvotāju, bet arī ražošanai - gan lauksaimnieciskajai ražošanai, gan citām uzņēmējdarbības formām.

"Iespējas mainīt īpašuma nodokļa likmi rada ļoti lielu neskaidrību par nākotnes izdevumiem. Kā rīkoties uzņēmējiem? Tiem uzņēmējiem, kas izvēlas sākt darbu kādā no brīvajām ekonomiskajām zonām, ir daudz vienkāršāk, jo atlaides lielums ir noteikts likumā. Jebkurā citā vietā šodien atlaides var būt, rīt tās var nebūt, bet parīt atkal būt. Kā pie šādiem apstākļiem lai izlemj, vai pirkt nekustamo īpašumu vai nepirkt? Vai saglabāt īpašumā senču viensētu vai nesaglabāt? Manuprāt, diskutējot par nodokļu izmaiņām, būtu jāpanāk, lai likumu un pašvaldību līmenī tiktu novērsta nenoteiktība," uzskata ministrs.

"Ja nodokli var pilnīgi brīvi noteikt jebkurā lielumā starp 0,2 un 1,5% (plus visai savdabīgais veids, kā tiek aprēķinātas īpašumu kadastrālās vērtības), tad tas rada pārāk daudz neskaidrību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem," ir pārliecināts Gerhards.

LETA

2017.gada 25.janvārī