Grantiņš: kā teritoriju plānoja "treknajos gados" un kādas ir sekas?
Lai ikviens izprastu teritorijas plānošanas un būvniecības procesus 2002. - 2008.gadā un, kā tie ietekmē mūs šodien un ietekmēs rīt, kā piemēru piedāvāju apskatīt Salaspils novada pieredzi un gūtās mācības. Tā ir līdzīga daudzu citu Pierīgas pašvaldību pieredzei ar līdzīgām kļūdām, bet ir arī atsevišķas plānošanas "pērles", ar kurām Salaspils novads izceļas visas valsts mērogā. Protams, daļu kļūdu var pamatot ar pieredzes trūkumu un normatīvo aktu nepilnībām, daļu - ar bieži pārprasto pašvaldību cīņu par "attīstītāju" piesaistīšanu konkrētajam novadam. Bet vai tiešām visas kļūdas radušās šo iemeslu dēļ? Nereti, analizējot sastrādāto, liekas, ka "attīstīšana" Salaspilī ir notikusi ar "Mērnieku laiku" vērienu.
Vai apzināti kaitnieciska vispārējā plānošanas prakse?
2002. - 2008.gadā Salaspils novada dome apstiprināja vairākus desmitus detālplānojumu, galvenokārt plānojot attīstīt teritorijas ārpus pilsētas. Virkne detālplānojumu apstiprināti, nerisinot vai neadekvāti risinot piekļuves jautājumu jaunajiem ciematiem. Lai arī citu valstu pieredze un pat jebkura ar plānošanu nesaistīta cilvēka loģiskā domāšana saka, ka māju vai veselu ciematu var būvēt tikai tad, ja tam ir piebraucamais ceļš un elektrības pieslēgums (par tādām "greznībām", kā centralizētais ūdensvads un kanalizācija, nemaz nerunāsim), diemžēl gan Salaspilī, gan virknē citu Pierīgas pašvaldību šī patiesība tika ignorēta. To tagad sāpīgi izjūt gan jauno "pļavu ciematu" māju saimnieki, gan citi novada iedzīvotāji.
Piemēram, jebkura tāda "pļavu ciemata" iedzīvotāji kādu rītu var pamosties un konstatēt, ka no ciemata ārā izbraukt vairs nav iespējams. Tā 2009.gadā gadījās Saulesciemā. Un tad, ja pašvaldība no attīstītāja nav prasījusi uzbūvēt attīstāmajai teritorijai pievadceļu un sakārtot tā juridisko statusu pirms dzīvojamo māju būvniecības vai zemes gabalu tirgošanas, bumba ir iesperta pašvaldības lauciņā. Ir vairāki gadījumi (un tādi iespējami arī nākotnē), kad pašvaldībai jāinvestē visu nodokļu maksātāju nauda, lai "attīstītāju" vietā nodrošinātu piekļuvi ciematam. Piemēram, zemes iegāde pievadceļa izbūvei Saulesciemam un ar ceļa būvniecību saistītie izdevumi no visu salaspiliešu kabatām prasīja vairāk nekā 10 tūkstošus latu.
Protams, nevar visas ar plānošanu saistītās kļūdas novelt tikai uz normatīvo aktu nepilnībām un attīstītāju nezināšanu. Interesanta aina atklājās arī, kad Salaspils novada domes Attīstības daļa 2010. gadā pārņema detālplānojumus no Salaspils Būvvaldes. Mapē ar detālplānojumiem atrodami negatīvi atzinumi no toreizējās Rīgas rajona padomes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, bet daļa detālplānojumu ministrijai vispār nav sūtīti atzinuma sniegšanai. Lai arī grūti restaurēt dokumentus, kas bija pieejami deputātiem domes sēdēs, kad apstiprināja šos detālplānojumus, visticamāk viņiem šīs vēstules vispār nav bijušas pieejamas. Lai arī uz tām nav amatpersonu vīzu, tomēr kāda no tālaika domes vadošajām amatpersonām (domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietniece vai izpilddirektors) šīs vēstules taču ir nodevusi Salaspils novada Būvvaldei, jo lielākā daļa adresētas tieši Salaspils novada domei un tikai neliela daļa - pašai Būvvaldei.
Plānošanas "pērles" ar graujošām sekām
Viena no plānošanas "pērlēm", kam analogu, iespējams, būs grūti sameklēt mūsu valstī, ir saistīta ar VIA Baltika modulārā transporta trases ierīkošanai rezervēto zemi pie Daugavas iepretim Tallinas apvedceļam. Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gan Rīgas rajona, gan Salaspils novada plānojumos tā rezervēta kā turpmākās plānošanas un apbūves teritorija.
Tajā 2014. - 2020.gadā plānota dzelzceļa, šosejas un tilta pār Daugavu izbūve. Tomēr šajā teritorijā ir realizēti detālplānojumi "Daugavkrasti" un "Birzītes", neņemot vērā Rīgas rajona padomes iebildumus un Rīgas rajona teritorijas plānojumu. Zemesgabala "Daugavkrasti" izstrāde un apstiprināšana, kā arī realizācija, bija iespējama tikai pēc Rīgas rajona plānojuma grozījumiem, ja tiktu atcelts turpmākās plānošanas un apbūves teritorijas statuss VIA Baltika modulārā transporta trases ierīkošanai. Šādi grozījumi nekad nav veikti. Vēl vairāk - detālplānojuma zemesgabalam "Birzītes" izstrāde, apstiprināšana un realizācija bija prettiesiska valstij nozīmīgās perspektīvās izpētes teritorijās.
Rezultātā atsevišķu zemes gabalu īpašnieki, kuriem Salaspils novada Būvvalde kopš 2009. gada pavasara, gaidāmo vēlēšanu dēļ vai, saņemot kādu īpašu mums nezināmu debesu spēku apskaidrību, tomēr ir atteikusi būvatļauju izdošanu "Daugavkrasti" un "Birzītes" teritorijās, ir apstrīdējuši šādus lēmumus, jo kaimiņu zemes gabalu īpašnieki taču ir veiksmīgi uzbūvējuši sev mājas. Taču satraucošākais ir nevis tiesiskā paļāvības principa neievērošana, bet gan iespējamās sekas pašvaldības budžetam, ja Satiksmes ministrija pašvaldības kļūdu dēļ nevēlēsies kompensēt zaudējumus iedzīvotājiem, kuri iegādājušies zemesgabalus un uzbūvējuši mājas teritorijās, kas būs nepieciešamas VIA Baltika vajadzībām. Tad šos zaudējumus nāksies kompensēt pašvaldībai no kopējiem salaspiliešu līdzekļiem, pārvelkot svītru daudzu investīciju projektu īstenošanai.
"Pļavu ciematu" iedzīvotājiem jāattīsta sava teritorija pašiem
Salaspils novadā, līdzīgi kā daudzviet Pierīgā, "treknajos gados" kā sēnes pēc lietus auga "pļavu ciemati". Lai arī šo ciematu iedzīvotājiem šis apzīmējums nešķiet glaimojošs, šīs teritorijas nevar nosaukt par ciemiem. Tajās ir praktiski neiespējami veidot ciemam raksturīgu kopējo infrastruktūru, un visiem šajos ciematos dzīvojošajiem ir skaidri jāapzinās, ka viņu statuss un apsaimniekošanas forma ir un būs līdzīga kā dārzkopības kooperatīviem.
"Pļavu ciematu" iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka pat teorētiskā situācijā, ja pašvaldībai būtu neierobežoti finanšu līdzekļi un deputāti, kuri solījuši sakārtot šos ciematus, tas nav reāli izdarāms. Galvenokārt tāpēc, ka ielas šajos ciematos pieder katram ciemata zemesgabala īpašniekam un šo īpašumu daļu atdalīšana no kopējā zemesgabala un pārņemšana pašvaldības īpašumā, ņemot vērā lielo īpašnieku skaitu, ir daudzu gadu un neiedomājamu investīciju jautājums. Jautājums ir arī par šādas teorētiskas rīcības taisnīgumu attiecībā pret citiem novada iedzīvotājiem, tai skaitā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuriem arī pieder savs gabaliņš pagalma vai brauktuves.
"Pļavu ciematu" iedzīvotājiem ir jāizprot situācija, jāmeklē kooperēšanās iespējas un jāattīsta savs ciemats pašiem. Kad ikviens īpašniekiem apzināsies šo patiesību un atbilstoši rīkosies, šie ciemati ar pašvaldības atbalstu var kļūt arī par vietējiem veiksmes stāstiem.
Absolūtās neveiksmes stāsti - līdz pat traģikomiskumam
Ja tā nebūtu skumja patiesība, kas skar daudzus novada iedzīvotājus, varētu ironizēt un dēvēt tos par amizantiem kurioziem Salaspils "trekno gadu attīstībā". Diemžēl daudziem šis komiskums būs traģisks.
Runa ir par Salaspils ielu ar skaistu nosaukumu - Kalnrozes iela. Privāta iela, kas kaut kad pašvaldībai būs jāizpērk, bet tas jau atkal ir cits stāsts. Daudzdzīvokļu māja Kalnrozes ielā 16 un tai piegulošā funkcionālā teritorija - zaļā zona un piebraucamie ceļi ir projektēta uz diviem nodalītiem zemes gabaliem - Kalnrozes ielā 16 un 14. Kalnrozes ielas 16 mājas būvniecības laikā Kalnrozes ielā 14 uzbūvēta cita, pirmās būvprojektā neparedzēta ēka. Rezultātā māja Kalnrozes ielā 16 un tai pieguļošā funkcionālā teritorija vairs neatbilst apstiprinātajam būvprojektam.
Zaļās zonas pie mājas nav vispār, tā klāta ar betona bruģi. Zem mājas esošajās garāžās nav iespējams ne iebraukt, ne no tām izbraukt, izmantojot tikai Kalnrozes ielas 16 mājai piederošo zemi, bet, ja Kalnrozes ielas 14 mājai piederošo zemi iežogotu, zem Kalnrozes ielas 16 mājas esošās garāžas kļūtu absolūti neizmantojamas.
Tomēr "jautrākais" ir tas, ka apstiprinātais Kalnrozes ielas 16 mājas būvprojekts neietver inženierrisinājumu daļu, kam cita starpā būtu jāparedz siltumapgādes risinājums. Laikam tika plānots un apstiprināts tik ātri, ka tāda detaļa, kā mājas siltumapgāde, piemirsta vai uzskatīta par nieku, kas atliekams. To paredz tikai piecus mēnešus pēc būvprojekta 2006. gada novembrī apstiprinātais mājas gāzes apgādes projekts. Bet - kāda neraža! - gāzes apgādes projekta gāzes vada ārējo tīklu plānā redzams, ka katlu mājas piebūve šķērso pierobežā esošo zemes gabalu Baznīcas ielā. Tātad nesadalītā piebūve ir izplānota un uzbūvēta uz diviem savstarpēji nodalītiem zemes gabaliem! Būve pēc normatīvajiem aktiem ir nelikumīga, tās legalizēšana ir tikai teorētiski iespējama un mājas iedzīvotajiem ik pa laikam draud palikšana bez apkures. Kāda ironija attiecībā uz mājas iedzīvotājiem - par nelikumīgu būvniecību ir jāatbild tās īpašniekiem.
Kā ir sanācis, ka pašvaldības speciālistu un amatpersonu saskaņojumi uz būvprojekta, gāzes apgādes projekta un citiem dokumentiem apliecina, ka māja uzbūvēta un nodota ekspluatācijā atbilstoši arhitektūras un plānošanas uzdevumam, apstiprinātajam būvprojektam un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem?! Diemžēl atbilžu nav un līdzīgu piemēru teritorijas plānošanā, "attīstīšanā" un būvniecībā Latvijā netrūkst. Ir sabojātas dzīves, nebeidzamās problēmās iegrūstas ģimenes, sabojātas attiecības, pašvaldību un būvniecības nozares reputācija.
Vienīgi uz jautājumu - ko varam darīt tālāk? - iespējams atbildēt uzreiz un skaidri. Vispirms, protams, ir jātop labākiem Teritorijas plānojuma un kvalitatīvākiem detālplānojuma dokumentiem. Pie tā vismaz Salaspilī pašlaik tiek strādāts, un jaunais Salaspils Teritorijas plānojums, ko iecerēts apstiprināt novada domē pavasarī, vairs nepieļauj virkni neizprotamo lietu, ko ietvēra iepriekšējais plānojums. Bet tikpat svarīgi pašvaldībai būtu atklāti atzīt šīs un citas "trekno gadu" teritorijas plānošanas, "attīstīšanas" un būvniecības kļūdas gan pašiem priekš sevis, gan novada iedzīvotājiem, izvērtēt, kāpēc tās radās un kas jādara, lai līdzīgas kļūdas nepieļautu nākotnē. Un pats galvenais - informēt par šiem jautājumiem un to radītajām sekām visus novada iedzīvotājus, kā arī kopā ar sabiedrību diskutēt par ekonomiski pamatotiem un godīgiem risinājumiem tām problēmām, kurās "trekno gadu" plānošana un būvniecība ir iegrūdusi lielu daļu novada iedzīvotāju.
Informāciju sagatavoja Ansis Grantiņš, eksperts attīstības plānošanas jautājumos, bijušais Salaspils novada domes Attīstības daļas vadītājs
Foto:
Publicēts: 07.02.2013
