Grībauskaite kritizē kavēšanos parakstīt līgumu par "Rail Baltica" finansējumu
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite asi kritizējusi valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai", kas visilgāk no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm vilcinājās parakstīt līgumu par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" finansēšanas un izpildes modeli, līdz beidzot to parakstīja pēdējā brīdī, kad Eiropas Komisija (EK) izteica brīdinājumu, ka tas varētu apdraudēt Lietuvai paredzēto līdzfinansējumu 320 miljonu eiro apmērā.
Kā uzsvērusi prezidente, "Lietuvos geležinkeliai" patvaļa kaitē Lietuvas reputācijai un interesēm. "Riskanta starptautisko saistību un lēmumu novilcināšana, valdības iecietība pret "Lietuvos geležinkeliai" patvaļu, vairīšanās no reformām un nevēlēšanās rast kopīgu valodu ar Eiropas Komisiju kompromitē Lietuvu, kaitē mūsu valsts interesēm un reputācijai," teikts Grībauskaites komentārā, ko ziņu aģentūrai BNS atsūtījis viņas preses dienests. "Neefektīva valsts uzņēmumu pārvalde nozīmē ne tikai regulārus starptautisko organizāciju pārmetumus, bet arī miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetā."
Prezidente arī norādījusi, ka jaunajai Lietuvas valdībai, kas tiks izveidota pēc Seima vēlēšanām, būtu jāierobežo valsts uzņēmumu vadītāju "bezgalīgie pilnvaru termiņi" un jāgādā par "caurskatāmu pārvaldību, skaidriem darbības kritērijiem un mērķiem".
Tikmēr premjerministrs, Sociāldemokrātu partijas līderis Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka neesot pareizi uzskatīt, ka "Lietuvos geležinkeliai" ilggadējais ģenerāldirektors Stasis Dailīdka līgumu parakstījis EK brīdinājuma dēļ, jo patiesībā viņš to izdarījis, kolīdz saņēmis uzņēmuma valdes pilnvarojumu.
Termiņš, līdz kuram deviņām Baltijas valstu iestādēm bija jāparaksta līgums par projekta "Rail Baltica" finansēšanas un izpildes nosacījumiem, bija 30.septembris.
3.oktobrī Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji paziņoja, ka līgumu parakstījušas astoņas no deviņām iestādēm, izņemot "Lietuvos geležinkeliai".
Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija tobrīd norādīja, ka līgumu neparakstīs, kamēr nesaņems uzņēmuma valdes piekrišanu, lai gan valde apgalvoja, ka šāda piekrišana nav vajadzīga. Dailīdka, kas šajā amatā atrodas kopš 2006.gada, aģentūrai BNS apgalvoja, ka līgums uzņēmumam nav izdevīgs, jo liegs tam piedalīties publiskajos iepirkumos, bet liks uzņemties saistības, kas uzņēmumam var kaitēt finansiālā ziņā.
Tomēr jau tajā pašā vakarā, saņēmis valdes piekrišanu, viņš dokumentu parakstīja, bet tūdaļ pēc tam kritizēja "RB Rail" vadību, ka tā ignorējot Lietuvas uzņēmumu.
Vēl nesen Dailīdka kādā intervijā aģentūrai BNS cita starpā izteicās, ka nesaskata vajadzību kādam atskaitīties, skaidrot attieksmi pret līguma parakstīšanu vai informēt par to sabiedrību.
Kā tagad uzsvēris Butkevičs, lai gan Dailīdka parakstījis līgumu dienā, kad tika saņemts EK brīdinājums par iespēju zaudēt līdzfinansējumu, tomēr "nebūtu pareizi apgalvot", ka šis brīdinājums ietekmējis parakstīšanu, jo "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs tajā nedēļā atradies komandējumā, bet tūdaļ pēc atgriešanās lūdzis valdei atļauju parakstīt līgumu un to arī parakstījis.
Premjers atteicies vērtēt Dailīdkas darbību kopumā, norādot, ka tas jādara satiksmes ministram, viņa partijas biedram Rimantam Sinkevičam. Vienlaikus Butkevičs piebildis, ka laikā no 2006. līdz 2008.gadam, kad pats bija satiksmes ministrs, viņš ar Dailīdkas darbu bijis apmierināts.
Tikmēr Seima vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējušās pašreizējās opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" vadītājs Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka "Lietuvos geležinkeliai" vadība nevieš uzticēšanos, bet pats uzņēmums kļuvis par sava veida "valsti valstī".
Pēc viņa teiktā, ja "tēvzemieši" veidos jauno valdību, viņi gādās par dzelzceļu nozares caurskatāmību un pētīs iespējas reorganizēt uzņēmumu saskaņā ar EK prasībām, atsevišķi nodalot atbildību par kravu un pasažieru pārvadājumiem un infrastruktūras pārvaldīšanu.
"Īpašu uzmanību plānojam veltīt jautājumam par uzņēmuma dividenžu iemaksu valsts budžetā," Landsberģis sacījis aģentūrai BNS.
Otras iespējamās koalīcijas veidotājas - Zemnieku un zaļo savienības - vēlēšanu saraksta līderis Sauļus Skvernelis portālam "Delfi.lt" izteicies, ka nerunās par konkrētiem uzņēmumiem, bet kopumā saredz problēmas ar valsts uzņēmumu atdevi valstij, turklāt uzskata, ka šie uzņēmumi nedrīkstētu kalpot kā "rezerves darbā iekārtošanās plāns" partiju biedriem.
Lietuvas Liberāļu kustības saraksta līderis Euģēnijs Ģentvils nesen izteicās, ka viņa partija arī censtos reorganizēt valsts dzelzceļa uzņēmumu, bet par tā vadītāja atlaišanu izteicās visnotaļ piesardzīgi.
Eiropas sliežu platuma projekts "Rail Baltica" ir līdz šim vērienīgākais transporta infrastruktūras projekts ziemeļaustrumu Eiropā. Tas paredz Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa izbūvi, savienojot vienotā dzelzceļa transporta tīklā Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
LETA
2016.gada 17.oktobrī
