Grīdas segums virtuvei – ko izvēlēties?

Tieši virtuve ir mājoklī tiek ekspluatēta visintensīvāk. Ēdiena pagatavošana, trauku mazgāšana, kopīgas maltītes – viss notiek te. Tādos apstākļos jebkurā laikā kaut kas var nokrist uz grīdas, izlieties, izbērties. Tādēļ grīdas seguma izvēlei virtuvei jāpieiet daudz nopietnāk, nekā viesistabai vai guļamistabai.

Ideāli, ja virtuves grīdas segums atbilst šādiem kritērijiem:

• mitrumizturība. Ūdens lāses un pat nelielas peļķes šajās telpās ir ierasta lietā. Svarīgi, lai segums nebojātos pēc kontakta ar ūdens;
• viegla kopšana. Arī tauku pleķi, ēdiena daļiņas u.c. smalki netīrumi virtuvē nav nekas neparasts, tādēļ materiālam jābūt vienkārši pārslaukāmam. Svarīgi, lai tas neuzsūktu taukus un krāsvielas;
• triecienizturība. Nav vērts izmantot grīdām trauslus materiālus. Tie var saplaisāt pie pirmās katla vai pannas krišanas.

Ja materiāls apvienos minētās īpašības, tas nezaudēs savu pievilcību 10–15 gadu garumā – nav maz, ņemot vērā intensīvu virtuves lietošanu! Lai atvieglotu jums meklējumus, mēs pastāstīsim par grīdas segumiem dažādām cenu kategorijām, iezīmējot praktiskākos variantus un pieļaujamos trūkumus. Jāpiebilst, ka katram no turpinājumā minētajiem materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi. Lai izvēlētos savai virtuvei optimālāko segumu, nepieciešamas apsvērt, kuras no īpašībām jums ir svarīgākās un uz ko varētu „pievērt acis”.

Populārākais risinājums – flīzes
Flīzes ir segums, kuru var atrast par pievilcīgu cenu, īpaši nezaudējot kvalitāti. Materiāls izceļas ar ļoti augstu mitruma necaurlaidību. Ja uz grīdas tiks ūdens, eļļa, jebkurš cits šķidrums – tie arī paliks uz virsmas, līdz sakopsiet. Un sakopšana nesagādās grūtības. Arī triecienizturība ir pietiekami labā līmenī. Ja uzkritīs stikla trauks, tad, visticamāk, saplīsīs tieši trauks, bet grīdas paliks neskartas. Šo pozitīvo īpašību kombinācija izvirza flīzes virtuves grīdas segumu favorītos.

Pieejamākais un populārākais variants ir tradicionālās keramikas flīzes. Lai tās ilgi kalpotu, nepieciešams ņemt vērā dažus svarīgus raksturlielumus. Materiālam jābūt 3.–4. nodiluma klasei, bet cietības pakāpei – optimāli 4–5 vienību robežās. Tā kā segums pats par sevi ir slidens, pakrišanas riska minimizēšanai (un krist uz flīzēm ir sāpīgi!) vēlams dot priekšroku matētai virsmai. Trāpot uz tās šķidrumam, virsma neslīdēs. No mīnusiem jāmin tas, ka flīzes ir aukstas. Risināms tas ar silto grīdu sistēmas ierīkošanu, kas, tiesa, saistīsies ar papildus izmaksām. Ieklāšanu var sadārdzināt arī neatbilstoša pamatne. Ar betona pamatni problēmu nebūs – to vienkārši izlīdzina ar speciālo javu. Sarežģītāk ir ar koka pamatni, uz kuras nav ieteicams klāt flīzes un tādēļ tā būtu jādemontē. Jāpiebilst, ka flīžu klāšanai virtuvē svarīgi izvēlēties mitrumizturīgu šuvju pildvielu un kvalitatīvi aizpildīt visas šuves. Tādā gadījumā mitruma necaurlaidība būs maksimāli augsta.

Tiem, kas meklē savai virtuvei ilgtspējīgāko risinājumu, vērts apsvērt keramogranīta flīžu iegādi. Sākotnēji tas prasīs krietni lielākas investīcijas. Taču to augstā cietība (8–9 balles desmit baļļu sistēmā) nodrošinās daudz ilgāku ekspluatācijas laiku. Ja tradicionālās flīzes pēc 4–5 lietošanas gadiem var sākt noberzties vietās, kur visbiežāk pārvietojaties, keramogranītam izdilumi ir reta parādība. Drošības nolūkos arī šo materiālu labāk izvēlēties matētu.

Lētāka alternatīva – linolejs
Arī linolejs pieder pie praktiskiem mitrumizturīgiem, viegli kopjamiem materiāliem ar samērā labu triecienizturību. Turklāt šis materiāls izmaksā mazāk par viduvējas cenu kategorijas flīzēm, bet daudzos aspektos pārspēj tās. Pirmkārt, linolejs ir daudz siltāks (un omulīgāks) materiāls. Tādēļ siltās grīdas, visticamāk, nebūs nepieciešamas. Otrkārt, daudz vienkāršāks ieklāšanas ziņā. Varēsiet paveikt darbu patstāvīgi un ietaupīt uz meistaru darba. Arī pamatnes materiālam (betons, koksne) nav nozīmes, galvenais, lai tā būtu gluda.

1.  Izvēlēties mitrumizturīgo koksnes segumu. Tie var būt koka dēļi vai parkets, kas apstrādāti ar speciāliem pret mitrumu aizsargājošiem maisījumiem, eļļu vai laku. Aizsargslānis padarīs koksni ne tik porainu, un grīdas mazāk uzsūks mitrumu. Protams, pilnībā pasargāts no šķidrumu ietekmes materiāls nav. Piemēram, no vīna un sulas koncentrātiem uz virsmas var veidoties traipi. Tādā gadījumā segumu vajadzēs pārslīpēt un atkārtoti apstrādāt. Tātad, ieklājot koka grīdas, jārēķinās, ka tās pieprasīs akurātu lietošanu, regulāru kopšanu un apstrādi ar speciāliem koksnes aizsardzības līdzekļiem. Taču ieguvumi ir vērā ņemami – krāšņs, silts, ekoloģisks grīdas segums, kas veido glaunu, saskanīgu ansambli ar koka mēbelēm.
2. Sakombinēt divus segumus. Piemēram, virtuves darba zonā ieklāt keramikas vai keramogranīta flīzes, bet ēdamzonā – parketu. Šāds risinājums piemērots vien virtuvēm, kuras apvienotas ar viesistabām. Praktisks un, interjera dizaineru skatījumā, stilīgs variants!
3. Izvēlēties lētāku un lietošanā ne tik prasīgu materiālu – laminātu. Runa ir par dārgāku laminātu, kura virskārta tiek apstrādāta ar speciāliem aizsarglīdzekļiem pret mitrumu. Laba izvēle – mitrumizturīgs 33. klases lamināts (8–12 mm biezs) ar matētu virsmu un smalku reljefu. Jā, lamināts ir tikai koksnes imitācija, taču pašlaik var atrast ļoti kvalitatīvus augstākās šķirnes koksnes atdarinājumus. Turklāt, salīdzinot ar dabīgo koksni, materiāls būs daudz izturīgāks pret triecieniem, skrāpējumiem un citiem bojājumiem. Tiesa, grīdas būs vēsākas. Taču vajadzības gadījumā tas risināms ar siltās grīdas ierīkošanu.