Jaunu iespēju laiks
Uz savu optimista pozīciju Juris Griķis norāda, ironiski pasmaidot. Viņš ne mirkli nešaubās par savas produkcijas nepieciešamību tirgū un ar smaidu norāda uz sortimentā esošās preces vajadzību: "Gulta ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, jo uz tās mēs piedzimstam un arī mirstam". - Kā krīzes apstākļos klājas jūsu uzņēmumam? Pagājušajā gadā aizsākušās Amerikas krīzes vilnis ir atnācis arī līdz mums. Bijām to paredzējuši un nojautām, kā varētu notikt. Absolūtos ciparos apgrozījuma krituma nav, bet nav arī pieauguma. Esam atvēruši jaunu salonu Latvijā un tas arī bija viens no risinājumiem, kas palīdzēja noturēties. Pagājušā gada nogalē izveidojām eksporta nodaļu, par kuras galveno uzdevumu kļuva ārējā tirgus pētniecība – iespējas izvest preci ārpus Latvijas. Uzskatu, ka šobrīd eksports ir ļoti svarīgs, īpaši ārpus Baltijas robežām, iesaku arī pārējiem Latvijas uzņēmumiem lauzties uz āru. Ir jau gūti pirmie panākumi, nosūtītas kravas uz Īriju un Kuveitu. Uzņēmēju prioritārie tirgi ir Vācija, Anglija, Francija, bet nez kāpēc neviens neskatās uz Austrumiem. Man jau ir sākušās pārrunas ar Krievijas kompānijām, kurām galvenais šķērslis ir muitas formalitātes. Nupat ir atnācis priekšlikums par sūtījumu uz Indiju – var likties dīvaini, jo ir pierasts, ka notiek otrādi – tiek saņemtas preces no Indijas. Bet mēs šobrīd plānojam darboties otrādi. Indiešus interesē ir divu veidu gultas un matrači, katra veida preces sūtām trīs konteineros, tātad kopsummā 12 konteineri. Tas ir labs pasūtījums, kaut gan pavisam negaidīts! Nostrādāja, iespējams, tas, ka sava uzņēmuma reklāmu bijām izvietojuši starptautiskos interneta portālos un datu bāzēs. Uzskatu, ka labs risinājums krīzes apstākļos ir eksports uz zemākas krīzes rajoniem, uz Austrumiem, piemēram, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Dubaju, uz Kuveitu, un, ja paveiksies, arī uz Indiju. - Kāds ir jūsu viedoklis par tiem, kas sūdzas par krīzi? - Krīze rodas cilvēka galvā! Tāpēc to vajag tur arī apturēt un spēt saņemt spēkus un strādāt tālāk, spēt noturēties. Vieniem krīze ir bēdu laiks, citiem – iespēju laiks. Es esmu optimists un tāpēc uzstāju uz to, ka mums krīze būs iespēju laiks, kad jāpārskata uzņēmuma sortimenta portfelis, iespējams, no kaut kā jāatsakās, bet kaut kas jāpieliek klāt. Pašreiz mēs sākam ļoti aktīvu sadarbību ar vairākiem dizaineriem Latvijā un starptautiskā mērogā. Domāju, ka drīz plūksim augļus. Kā saka, -ko sēsi, to pļausi. Ja tās būs šaubas, izmisums un vaimanas, tad arī nopļauts tiks tas pats, tikai lielākā apjomā. - Vai krīzes apstākļi ir ietekmējuši uzņēmuma biznesa taktiku? - Plānojam samazināt salonu skaitu Lietuvā, kur to šobrīd ir četri (Latvijā trīs) un koncentrēt vairāk tirdzniecību Latvijā. Stiprināt eksporta divīziju, pārdomāt katru ķēdes posmu. Produkts, iepakojums, pasūtīšanas loģistika – tas ir kaut kas daudz savādāks nekā esam darījuši līdz šim. Bet mēs tajā redzam izeju, un izeja patiešām ir! - Kas būtu tas, ko jūs ieteiktu nedarīt šajos apstākļos? - Citi saka: "надо залечь на дно", kas nozīmē, ka šie laiki būtu jāizgaida, neko nedarot. Tas ir pazīstams stratēģisks paņēmiens, taču manas domas ir tādas – ja tagad nogaidīsi, tad, iespējams, vairs nepiecelsies, jo, pazeminot apjomus, vēlāk, labākos laikos, būs grūti atsākt darbu vai to nāksies apturēt pavisam. Tas ir liels kārdinājums – apturēt uzņēmumu un gaidīt, kaut gan arī tas nav viegli, jo uzņēmums nav mazs un darbojas ar savu inerci. Arī kuģi nevar tā uzreiz apturēt, var tikai pret sienu, bet tad ir sāpīgi. Uzskatu, ka nevajadzētu ļauties panikai, bet pārskatīt savus aktīvus – cilvēkus, materiālus, naudu, resursus un likt tos lietā, tikai gudri! Rakstu sagatavojusi Vera Zajeca
