Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra plānojumā paredzēs jaunu apbūves veidu Rīgā
Pašvaldībā arvien biežāk tiek saņemti priekšlikumi ūdens teritorijas un krastmalu attīstībai un izmantošanai, taču nav bijis regulējuma, uz kā pamata šīs ieceres saskaņot vai noraidīt. Ar grozījumiem plānots noteikt konkrētu kārtību, kā iznomāt šīs teritorijas, kur un kā izvietot peldošās būves un kā kontrolēt to attīstību.
Attīstības plānā iezīmētas vairākas teritorijas, kur nākotnē varētu tikt izvietotas peldošas būves, mājlaivas, un tamlīdzīgas būves uz ūdens. Peldošās ēkas nākotnē varētu tikt izvietotas pie Ķīpsalas, Zundas kanālā, kā arī Daugavas labajā krastā starp Bīskapa gāti un Akmens tiltu, un citviet.
Peldošās būves tiktu atļautas kā unikāli arhitektūras objekti, ievērojot konkrētas attīstības ieceru izvērtēšanas procedūras un rīkojot arhitektūras konkursus.
Lai netiktu aizklāts viss ūdens un varētu tikt organizēta kuģošanas līdzekļu kustība, plānojumā tiks noteikts ierobežots ūdens objektu izvietošanas blīvums un regulēts būvju augstums. Purmale pastāstīja, ka ūdens būves nedrīkstēs pārsniegt divu stāvu augstumu, lai cilvēku acu augstumā nebūtu tikai peldošo būvju jumti, bet veidotos peldošo būvju siluets, kas vienlaikus neaizsegtu skatu uz Daugavas pretējo krastu. Šāds augstums nodrošinās arī objektu pārvietojamību, jo ir atbilstošs Vanšu tilta zemtiltes gabarītam.
"Ūdens teritoriju un krastmalu izmantošanas regulējums kopā ar šobrīd izstrādājamajiem Daugavas ekspluatācijas un apsaimniekošanas noteikumiem dod iespēju pašvaldībai izskatīt priekšlikumus par iespējamo attīstību un iznomāt konkrētas teritorijas noteiktam mērķim, ko līdz šim tiesiski nebija iespējams izdarīt," uzsvēra Purmale.
Grozījumu izstrādes gaitā veikts apjomīgs darbs, lai plānojumā iestrādātu arī Daugavas kreisā krasta silueta koncepciju, kas paredz veidot augstceltņu apbūvi Ķīpsalas dienvidu gala apkaimē no Preses nama līdz Āgenskalna līcim. Daugavas kreisā krasta silueta koncepciju plānots apstiprināt kā atsevišķu dokumentu un tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai vienlaikus ar RVC teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju.
Teritorijas plānojumā iestrādāta maksimālā pieļaujamā apbūve kreisajā krastā, vienlaikus neizslēdzot iespēju īstenot arī pieticīgākus projektus atbilstoši sociāli ekonomiskajai situācijai un pieprasījumam. Purmale norādīja, ka patlaban tik liela mēroga objekti, kādi nākotnē varētu veidot kreisā krasta siluetu, neesot aktuāli, tomēr, ja piepildītos maksimālās prognozes un Ķīpsalas dienvidu pusē attīstītos intensīva apbūve, pašvaldībai, iespējams, varētu nākties pārskatīt prioritātes, lai izbūvētu Hanzas šķērsojumu - tuneli zem Daugavas, kas Ķīpsalā turpinātos kā tilts. Patlaban plānots, ka šo šķērsojumu pār Daugavu varētu izbūvēt ne ātrāk kā 2020.gadā, jo vispirms nepieciešams pabeigt Ziemeļu šķērsojumu.
Kā ziņots, Pilsētas attīstības departamentā saņemti vairāk nekā 150 priekšlikumi grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra plānojumā. Pilsētplānošanas speciālisti katru no tiem analizēs un izvērtēs atsevišķi, taču vairumā gadījumu būtiskas izmaiņas netiek plānots. Piemēram, Vecrīgā atsevišķās vietās pie konkrētiem nosacījumiem varētu tikt samazināta dzīvojamā funkcija ēkās, kurās nav iespējams nodrošināt pietiekamu insolāciju.
Tāpat ar grozījumiem RVC plānojumā tiks iezīmētas divas ielas ar prioritāti gājējiem - Tērbatas iela un Krišjāņa Barona iela -, kas pieļauj iespēju nākotnē tās pārveidot par gājēju ielām. Arī Vaļņu ielu nākotnē būtu iespējams pārveidot par gājēju ielu, taču Purmale norādīja, ka Vecrīga jau tagad ir teritorija ar prioritāti gājējiem.
Kopumā grozījumu izstrādes gaitā veikti vairāki vērienīgi darbi – izstrādāta Daugavas kreisā krasta attīstības koncepcija, izvērtēts transporta plūsmas un satiksmes infrastruktūras nodrošinājums saistībā ar Hanzas šķērsojuma veidu un tam rezervējamajām teritorijām, izstrādāti priekšlikumi un rekomendācijas ūdens teritoriju un krastmalu izmantošanai, kā arī izvērtēti dažādi teritoriju apbūves projektu priekšlikumi.
Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons skaidroja, ka jautājums par grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra plānojumā tiks virzīts skatīšanai Rīgas domē, kas sagatavos lēmumprojektu par grozījumu pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. Likums nosaka, ka sabiedriskā apspriešana ilgs sešas nedēļas, taču šajā gadījumā tiks noteikts astoņu nedēļu termiņš, lai dotu vairāk laika un iespēju iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām izteikties.
Iesniegtie priekšlikumi tiks apkopoti, un atbilstoši tiem tiks vai nu aktualizēta esošā grozījumu redakcija, vai arī veidota jauna, kas atkal tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai. Noslēdzoties šiem posmiem, grozījumi tiks nodos izskatīšanai un apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pēc pozitīva ministrijas atzinuma saņemšanas Rīgas dome pieņems gala lēmumu par grozījumu pieņemšanu.
Kā ziņots, pašlaik spēkā esošais vēsturiskā centra plānojums apstiprināts 2006.gadā. Grozījumi tajā ierosināti, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas saglabāšanu, aizsardzību, kvalitatīvu un līdzsvarotu attīstību, kā arī nodrošinātu fizisko, juridisko personu iesniegto un atbalstīto priekšlikumu iestrādi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā un novērstu pretrunas starp spēkā esošo Rīgas teritorijas plānojumu 2006. līdz 2018.gadam. Veicot grozījumus, plānots precizēt nepilnības, kas konstatētas Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.
"Rīgas vēsturiskais centrs kopā ar tā aizsardzības zonu aizņem samērā nelielu pilsētas teritoriju - ap 6% no kopējās platības. Tomēr tā ir ļoti nozīmīga, UNESCO aizsargāta teritorija. Tās plānojumam jānodrošina gan visu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība, gan arī harmoniska attīstība," uzsvēra Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko (SC).
Rīga, 5.jūn., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 6.jūnijā
