Zemes dzīļu kaprīzes
Situācija tirgū Būves un apbūves laukumi iedalās vairākās sarežģītības pakāpēs, un katra kompānija, kas nodarbojas ar inženierģeoloģisko izpēti, tomēr nevar izstrādāt projektu, piemēram, tādiem globāliem objektiem kā Nacionālā bibliotēka, Hansabankas centrālā ēka, Ziemeļu tunelis, jo nepieciešami krietni lielāki resursi nekā, veicot ikdienas darbus. Lai izstrādātu risinājumus sarežģītiem pasūtījumiem, nereti inženierģeoloģiskā profila uzņēmumiem jāvienojas par kompromisu un konkursos jāstartē kā konsorcijam. Tikai atsevišķi uzņēmumi ar vismaz 15 gadu pieredzi un atbilstošu tehnisko aprīkojumu vieni paši spēj uzņemties atbildību par ievērojamu projektu risinājumu izstrādi, kas, savukārt, vienmēr ir izdevīgi pasūtītājam un ir daļa no garantijas labam rezultātam. Šādu uzņēmumu rīcībā ir visas nepieciešamās atļaujas un tehniskie resursi: būvprakses sertifikāti un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegta licence (ir uzņēmumi, kas saņēmuši licenci 1. sarežģītības kategorijas būvēm visā Latvijas teritorijā (licence parasti ir derīga gadu), taču 2. un 3. ģeotehniskās kategorijas būvēm licence tiek izsniegta katram objektam atsevišķi), tehniskais nodrošinājums (urbšanas agregāti, statiskās zondēšanas aparāti u. c.). Jaunas, tikko dibinātas kompānijas sarežģītiem objektiem licenci nevar saņemt, to izsniedz tikai uzņēmumiem ar pieredzi. Ziņas par veiktajiem darbiem un atskaites tiek apkopotas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, kas arī ir instance, kas objektīvi definē uzņēmumu pieredzi un lemj par specifisko licenču izsniegšanu. Ēkas pamatā ir pamati Grunts stiprības un sastāva izpēte pirms būvniecība darbu sākšanas ir ar likumu noteikta kā obligāta, būvējot gan sabiedriskas ēkas, gan ģimenes privātmājas. Tieši izpētes rezultāti ir tie, kas nosaka pieļaujamās slodzes (piemēram, uz kvadrātmetru), slodžu sadalījumu un attiecīgi ieteicamo pamatu veidu un to ievietošanas risinājumu. Tas, protams, nav viss. Tiek noteikts arī gruntsūdeņu līmenis, tā izpētes rezultāti definē pamatu vai potenciālās būves pagrabstāvu hidroizolācijas veidu. Vai prakse saskan ar rūpīgi izstrādāto teoriju? Globālās ekonomijas vārdā, protams, nē, it īpaši privātajā sektorā. Tas gan ir pieļaujami, ja privātmājas būvniecība iecerēta labvēlīgā apkaimē, ar to saprotot stipru grunti ar zemu gruntsūdeņu līmeni. Taču tā kā arvien vairāk privātmāju projektos paredzēts izbūvēt arī fundamentālus pagrabstāvus, un ir svarīgi, lai tie normāli funkcionētu ne tikai dažus gadus pēc izbūves, inženierģeoloģiskās izpētes darbi un to secinājumu vērā ņemšana būtu ļoti vēlama. Daudzdzīvokļu vai liela apjoma ēkas no inženierģeoloģiskās izpētes izvairīties nevar, jo neviens projektētājs nevar izstrādāt projektu, ja nav izpētes datu. Pirms izpētes datu saņemšanas vienmēr tiek cerēts uz kādu lētāku risinājumu pamatu izvēlei. Dažreiz cerības attaisnojas, dažreiz ne, dažreiz lieto inženierģeologu rekomendētos optimālos risinājumus pamatiem, dažreiz tomēr mēģina "izkombinēt" kādu lētāku risinājumu, lai iekļautos būvei atvēlētajā budžetā. Ja, piemēram, grunts ir vidēji laba, ja būve iecerēta neliela un nav dinamisku slodžu, tad iespējams inženierģeologu ieteiktos pāļu pamatus aizstāt ar lentveida. Taču, ja ēkai pamatu vai cokola daļa pēc laika plaisā, ja parādās plaisas sienā, nevajag vainot materiālus, jo iemesls ir atkāpes no grunts izpētes speciālistu rekomendācijām. Ja inženierģeologu rekomendācijas (vai izpētes rezultāti) tiek ņemti vērā arī praksē, ēkas pamatīgumam ekspluatācijas laikā gandrīz nekas nedraud. Optimistisks secinājums – būvēt var visur, tikai jāizvēlas korekts risinājums, jo mūsdienīgo tehnoloģiju līmenis ir pietiekami augsts. Slēptie būvmateriālu resursi tepat Latvijā Derīgo izrakteņu izpēte ir nopietns, pēdējā laikā populārs un aktuāls pasākums, kura realizēšanai, lai noskaidrotu derīgo, būvniecībā izmantojamo izrakteņu vai materiālu apjomu un kvalitāti iecerētajā karjera vietā, tiek pieaicināti ģeoloģijas speciālisti. Atradņu izpēte ir sarežģīta, nepieciešami relatīvi lieli līdzekļi ģeoloģiskajai izpētei, izejvielu kvalitātes noteikšanai un vēl lielāki līdzekļi, lai atradni apgūtu. Tātad kļūdīties nedrīkst. Darbu rezultāts ir pārskats (atskaite) ar slāņu vertikālo sadalījumu (griezumiem) un atradnes tilpuma (krājumu) aprēķiniem, kas balstīti uz urbšanas materiāliem un akreditētās laboratorijās veiktu analīžu datiem. Atskaite ir pamats atradnes pases iegūšanai, līdz ar to paverot ceļu kredīta saņemšanai atradnes apgūšanai un izejvielu piedāvāšanai Latvijas vai citā būvniecības tirgū. Pakalpojumu pasūta gan privātīpašnieki, gan kompānijas, gan starptautiski konglomerāti, kas Latvijā attīsta būvmateriālu ražošanu. Būvniecības ietekmes uz ēkām monitorings Būvniecības uzplaukums, protams, joprojām asociējas ar ekonomikas progresu valsts ietvaros. Taču būtu vietā uzdot jautājumu, vai viens no valsts uzplaukuma rādītājiem ir arī zaudētas kultūras un vēstures vērtības un ievērojamas vides izmaiņas? Nereti agresīva jauno tehnoloģiju, kurām lieliski varētu piemērot saukli – ātrāk, augstāk, tālāk –, izmantošana rada nevēlamas un neatgriezeniskas izmaiņas diezgan plašā apkārtnē, deformējot tuvīno ēku pamatus un fasādes un mainot dabisko gruntsūdeņu plūsmu. Arī šī ir viena no ģeologu darbības jomām – monitoringa veikšana. Par piemēru varētu minēt regulārus novērojumus Rīgas "dvīņu torņu" būvniecības gaitā. Gruntsūdens režīma novērošanai visapkārt būvlaukumam ierīkoti astoņi novērošanas urbumi. Tehniskā atskaite Grunts izpētes tehniskā atskaite ir dokuments, kas ļauj projektētājam nekļūdīgi aprēķināt pamatu konstrukciju, ņemot vērā visu negatīvo faktoru ietekmi gan celtniecības, gan ēkas ekspluatācijas laikā. Savukārt pasūtītājam šis dokuments (ja tiek ņemti vērā izpētes dati) sniedz pārliecību, ka uz korektas pamatu konstrukcijas būvētā ēka nemainīs savu telpisko apjomu un ģeometriju ekspluatācijas laikā. Inženierģeoloģiskās izpētes atskaitē (pārskatā) parasti ir šādas sadaļas: ievads; vispārīgas ziņas, ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi; ģeoloģiskie procesi; ģeotehniskie apstākļi (galvenā sadaļa, iekļauj grunts fizikālo un mehānisko īpašību uzskaitījumu); secinājumi un ieteikumi. Pārskatam pievieno pielikumus (urbumu un zondēšanas punktu katalogu, urbumu aprakstu, izpētes laukuma topogrāfisko plānu ar urbumu izvietojumu un griezumu līnijām, ģeotehniskos griezumus, laboratorijas analīžu protokolu kopijas u. tml.). Autors: Oskars Stiebriņš "Latvijas Būvniecība" Nr.3
