HES hidrotehnisko būvju drošumu uzraudzīs akreditēta institūcija
Likumprojekts paredz izslēgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci HES hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzībā.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā minēts, ka likumprojektu paredzams pieņemt jau šomēnes, lai būtu pietiekams laiks izveidot akreditētas institūcijas. Par šādas institūcijas statusu jau izrādījusi interesi Mazās hidroenerģētikas asociācija.
Ministrija norādīja, ka HES hidrotehnisko būvju konstrukciju nestspēju un noturību, kas ir būtiskākie HES hidrotehnisko būvju drošuma kritēriji, kā arī iespējamo zemes būvju, betona būvju un dzelzsbetona konstrukciju deformāciju ietekmi uz HES hidrotehnisko būvju drošumu var izvērtēt tikai iestādes vai institūcijas, kuras ir kompetentas būvniecības jautājumos.
Likumprojekts arī paredz virkni pienākumu būvju drošuma jomā attiecīgo pašvaldību būvvaldēm, pret ko Ministru kabineta komitejas sēdē iebilda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Viņš norādīja, ka pašvaldībām nav kapacitātes, lai tās varētu uzņemties atbildību par hidrotehnisko būvju drošumu.
EM valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka akreditētā institūcija ir primārā institūcija, bet jābūt vēl kādam, kas regulāri pārbauda, vai likuma prasības tiek pildītas. Uz to aizsardzības ministrs un premjera pienākumu izpildītājs Artis Pabriks (V) norādīja, ka tā ir atgriešanās padomju laikos, kad tiek izveidota institūcija, kas veic novērtējumu, bet pēc tam to vērtē vēl neskaitāmas institūcijas. Viņš to nodēvēja par birokrātiju un piebilda, ka pašvaldības nevar sūtīt uz HES darbinieku, lai viņš izvērtē, cik lielā mērā hidrotehniskās būves atbilst vai neatbilst prasībām.
Salmiņš pauda viedokli, ka būtu prātīgi atjaunot Valsts būvinspekciju. Viņaprāt, tieši reģionālās būvinspekcijas spētu kompetenti novērtēt būvju drošumu, jo tajās būtu nepieciešamie eksperti.
Pēc ilgām diskusijām grozījumi tika akceptēti, taču EM uzdots precizēt, kas tieši pašvaldībām būs jādara.
No likuma tiek izslēgts pienākums HES valdītājam izstrādāt deklarāciju par HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas izpildi un pienākums saņemt drošuma sertifikātu.
Līdzīgi kā likums noteica līdz šim attiecībā uz drošuma sertifikātiem, turpmāk tiks noteikts, ka apstiprinātas drošuma programmas esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumiem fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi.
Paredzams, ka likumprojekts stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Grozījumi vēl jāskata valdībā un Saeimā.
Rīga, 16.apr., NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 16.aprīlī
