Hidroizolācijas!
Pilnīgi ticams, ka jau no senām dienām tādās zemēs, kā Latvija, kur praktiski nav lielas izvēles dabiskajos hidroizolācijas materiālos, sākumā centās aizsargāties no ūdens (gan gruntsūdens, gan nokrišņu ūdens gadījumos) ar ruļlveida vai atsevišķiem gabalmateriālu pārsegumiem – visvecākās rakstiski fiksētās hidroizolācijas ir egļu mizas (krijas) un retāk lietotās bērzu tāsis, kā populāri tautas lietoti līdzekļi lai pasargātos no mitruma un nokrišņu ūdens iekļuves būvēs. Pilsētās izmantoja arī tādus hermētiķus kā svina un alvas blīvējumus mūra un īpaši smagu akmens bluķu nostiprinājuma šuvēs. Arī koka darvas un piķis ar ko piesūcināja pakulas deva izolācijas variāntus.
Ilgu laiku šo hidroizolācijas materiālu tipu centās aizvietot ar mākslīgi izgatavotiem ruļļmateriāliem, pape, pergamīns, ruberoidi, folgoizoli, hidroizoli, stiklaizols, stiklaruberoids, brizols utt. Visādā ziņā labiem materiāliem, bet mehāniski vājiem, termiski nenoturīgiem un ar obligātām savienojuma šuvēm.Tāpēc ātri vien cilvēki iemācījās pēdējo trūkumu likvidēt, parādījās šķidrās mastikas un hidroizolācijas, šķidrās membrānas; tomēr vēlējās labāku stiprību un ilgizturību.
Kāpēc vispār vajadzīga hidroizolācija, ko tā dod?
Pirmā un svarīgākā lieta ir tā, lai mitrums nenokļūtu konstrukcijās, lai nebojātu tās, nepakļautu mūsu mājokli satrūdēšanai, korozijai un pelējumam, ar visām no tā izrietošajām sekām, nemaz nerunājot par to, ka mitruma radītā labvēlīgā vide dažādu sēnīšu attīstībai ir reāls drauds mūsu veselībai un pat dzīvībai!
Arī tas vēl negarantēja hidroizolāciju mehānisko izturību, tāpēc jaunākie pētījumi šajā nozarē ir rezultējušies ar pilnīgi jaunu, oriģinālu pieeju hidroizolācijas problēmām – ir radīta tā saucamā materiāla struktūru piesātinošā hidroizolācija (dažreiz to sauc arī par penetrejošo hidroizolāciju), kad ar ūdeni piesātināta betona vai citu minerālmateriālu struktūra ievērojamā dziļumā (pārsniedzot 300–500mm piesātinājuma kārtas biezumu) tiek totāli noblīvēta ar ūdenī nešķīstošiem kalcija hidrosilikātu kristālu saaugumiem, izmantojot par ķīmisko reaģentu transportvidi materiāla piesātināšanas ūdeni.
Dziļu betona struktūras slāņu blīvējošā hidroizolācija ir sarežģīta daudzkomponentu ķīmiska sistēma, kas aptver speciālus cementus, maltas kvarca smiltis un aktīvas ķīmiskas piedevas, kas bez mākslīgi radīta spiediena spēj iedziļināties (migrēt) dziļi mitrā pamatnes materiāla struktūrā. Ķīmiski aktīvās vielas reaģē ar brīvo kaļķi, veidojot garas ķēdveida kompleksas molēkulas, kas kristalizējas betona kapilāros un veic blīvējumu mikrostruktūras līmenī (HIDROSTOP HL-110; STOPWATER, PENETRON mastikas, WANDEKS SUPER, THOROSEAL CPB Sistēma ).
Ir arī hidroizolējoši sastāvi ar mazāku iespiešanās spēju, bet teicamu sasaisti ar izolācijas pamatni.
Aplūkosim firmas "VINCENTS POLYLINE" vienu no jaunākajām izstrādnēm – sistēmu hidroizolācijas darbiem, kas ietver:
- (1) universāla pielietojuma grunti "HIDROGRUNTS";
Materiālu salikums sistēmā ir rūpīgi izvērtēts un piemeklēts – "HIDROGRUNTS" nodrošina hidroizolācijas sistēmas drošu sasaisti ar praktiski jebkura materiāla pamatni (kokmateriāla bāzes produktiem ir jānodrošina ventilēšanas iespējas no hidroizolācijai pretējās puses), "HIDROTAPE" rada hidroizolācijas nesošo karkasu un materiāla nepārtrauktību, bet "HIDROPLAST" savieno visu sistēmu vienā veselā, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo ūdensnecaurlaidību, likvidējot salaiduma šuves un paaugstinot izturību uz ķīmisko koroziju. Jaunizveidotā hidroizolācijas sistēma ir viegli mehanizējama un pielietojama visur tur, kur ir ātri jāizveido droša mitruma un ūdensizturīga aizsargkārta komunikāciju un atsevišķu būvdetaļu virsmu izolācijai no mitruma, parasti jaunbūvēs, veicot ēku remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbus.
Rakstu sagatavoja tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs
"Vincents Polyline", SIAPublicitātes foto
"Vincents Polyline", SIA
Kalngale, Cīruļu 29, Carnikavas n., LV-2163
Tālrunis 67903272
E-pasts: polyline@polyline.vincents.lv
