Iecerēts vienkāršot augstsprieguma tīklu pārbūves saskaņošanu ar zemju īpašniekiem

Lai atvieglotu augstsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkošanu, iecerēts noteikt vienkāršotu to pārbūves saskaņošanu ar skarto zemju īpašniekiem.  To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 9.janvārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā.

Grozījumi paredzētu, ka energoapgādes komersants būtu tiesīgs jaunā objekta būvniecību (ierīkošanu) veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Saskaņošana tiktu aizstāta ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu. Tas attiektos uz gadījumiem, kad objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam objektam līdzšinējā objekta aizsargjoslā.

Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā norāda, ka augstsprieguma tīkli nodrošina elektroenerģijas piegādi vitāli svarīgām valsts un sabiedrības vajadzībām. Patlaban ir apgrūtinoši attīstīt energoapgādes ārējos inženiertīklus, jo to ierīkošana jāsaskaņo ar visiem skarto zemju īpašniekiem. Saskaņošana attiecas arī uz gadījumiem, kad vecais inženiertīkls tiek demontēts un aizstāts ar jaunu. Praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres realizāciju un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus, minēts grozījumu anotācijā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu energoapgādi, vairumā gadījumu augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas atslēgšana no strāvas nav iespējama, pauda AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve. Tādēļ, piemēram, pirms vecās augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas demontāžas, tai blakus ir jāizbūvē un jāpieslēdz jauna. Tāpat tas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu inženiertīklu pārbūvi, tai skaitā plānotu papildu jaudas.

Grozījumi noteic, ka aizsargjoslas novietojums augstsprieguma tīklu gaisvadu līnijām un augstsprieguma kabeļu līnijām zem ūdens pēc jaunā objekta ierīkošanas nemainītos vairāk nekā par 20 procentiem attiecībā pret esošo aizsargjoslas ārējo malu. Savukārt pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļiem - ne vairāk kā par diviem metriem.

Tas nozīmē, ka, piemēram, augstsprieguma līnijai ar 330 kilovoltu jaudu nepieciešamības gadījumā aizsargjosla varētu mainīties sešu metru robežās, minēja Klimata un enerģētikas ministrija.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija norādīja, ka skartās zemes īpašniekam aizsargjoslas novietojuma izmaiņu gadījumā pienāktos kompensācija. To paredz jau spēkā esošais regulējums.

Komisija aicināja AS “Augstsprieguma tīkls” grozījumu izskatīšanas gaitā informēt deputātus par jau skartajām privātajām zemēm un inženiertīklu attīstības plāniem.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.