Iedzīvotāju vērtējumam nodod grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojumā
Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu ievietos valsts izveidotajā informācijas sistēmā geolatvija.lv un ieviesīs jaunu funkcionālo zonējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā pieņemtajam regulējumam par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas/rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.
Kūrorta un tūrisma jomas attīstībai paplašinātas teritorijas ar kurortoloģiju saistītu veselības centru attīstībai Buļļuciemā un Dzintaros, noteikta teritorija Dubultos starptautiska mēroga kūrorta objektu attīstībai. Tāpat plānots, ka specifiskiem kūrorta objektiem, piemēram, Baltic Beach hotel, tiks atļauts palielināt stāvu skaitu līdz 12 stāviem. Savukārt Jaundubultu attīstības teritorijā gar Lielupes krastu varētu veidot 7 - 10 stāvu apbūvi.
Vieni no diskutablākajiem un pretrunīgākajiem priekšlikumiem, kas iekļauti grozījumu pirmajā redakcijā, ir teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas iespējas Meža prospektā, teritorijā starp 9.un 13.līniju un E.Birznieka-Upīša ielas turpinājumā 11. - 13.līnijā, lai racionāli izmantotu pilsētas centra teritorijas, kurās pieejama inženierkomunikāciju infrastruktūra.
Kopumā grozījumi apbūves parametru izmaiņās nav samazinājuši vai pasliktinājuši īpašumu attīstības iespējas.
"Pašvaldības uzstādījums, strādājot pie grozījumu sagatavošanas, bija intensificēt attīstības iespējas tajās apkaimēs, kur jau pieejama publiskā infrastruktūra un komunikācijas. Zaļā bilance palikusi praktiski nemainīga – dabas teritorijas aizņemt divas trešdaļas no Jūrmalas kopējās 100 kvadrātkilometru platības, un izmaiņas skar nepilnu procenta desmitdaļu. Izstrādātie grozījumi veicinātu kūrorta tradīciju stiprināšanu, lai pēc 15 gadiem Jūrmalu kā starptautiski pazīstamu, mūsdienīgu piekrastes kūrortu apmeklētu vismaz pusmiljons tūristu gadā un Jūrmalu par savu dzīvesvietu sauktu 65 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju," skaidro Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
Savukārt pilsētplānošanas uzņēmuma "Grupa 93" direktors Neils Balgalis, strādājot pie Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem, secina: "Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu un izmaiņas pārstrādāja pēc jaunā valsts līmeņa zonējuma un apbūves noteikumiem – tas ir pareizs solis sistēmas sakārtošanai Latvijas mērogā. Vienlaikus tas ir liels izaicinājums, lai iedzīvotājiem skaidrotu sistēmas izmantošanu un nodrošinātu plānojuma risinājumus".
Kopumā grozījumu izstrādes laikā saņemti 193 iesniegumi, no kuriem 65 iestrādāti plānojuma izmaiņās, 21 priekšlikums atbalstīts daļēji, savukārt 89 ierosinājumi noraidīti. Tostarp, pašvaldība nav atbalstījusi apbūves paplašināšanu applūstošās teritorijās, jaunas apbūves veidošanu Bražciema dabas teritorijās, apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā Dzintaros un dabas teritorijās pie Lielupes, augstceltņu būvi pie Priedaines tilta, dabas teritoriju apbūvi Jaunķemeros u.c.
No 24.augusta sāksies Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana. Visi materiāli ar paskaidrojumiem un vizualizācijām būs pieejami Jūrmalas pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un valsts portālā www.geolatvija.lv. Klātienē ar grozījumiem no šīs dienas varēs iepazīties Jūrmalas pilsētas domes ēkā Jomas ielā 1/5, pašvaldības Būvvaldē Edinburgas prospektā 75, kā arī Kauguru kultūras nama telpās Raiņa ielā 110.
Savukārt no 8.septembra Jūrmalā notiks četras sabiedriskās apspriešanas sanāksmes vairākās pilsētas apkaimēs – Ķemeros, Kauguros, Dubultos un Lielupē –, lai uzklausītu iedzīvotāju priekšlikumus un ierosinājumus par plānojuma pirmo redakciju. Plānots, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apkopoti līdz novembrim, lai līdz gada nogalei sagatavotu precizējumus turpmākai virzībai.
"Jūrmalas pilsētas dome aicina visus iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties grozījumu apspriešanā. Plāna izmaiņas ir daudzu pušu sadarbība, lai vienotos par labākajiem risinājumiem - kā sasniegt dažādu interešu mērķus un līdzsvarot pilsētvides ainavas, uzņēmēju un sabiedrības intereses. Risinājumus, kas ir līdzsvaroti, efektīvi un ilgspējīgi," uzsver G.Truksnis.
Kā ziņots, 2014.gada maijā Jūrmalas pilsētas dome lēma par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, kuru konkursa kārtībā veic plānošanas uzņēmums SIA "Grupa 93". Uzņēmumam ir liela pieredze daudzu pilsētu, pašvaldību un novadu teritoriju plānojumu izstrādē, tāpat attīstības projektos un vēsturiskā mantojuma izpētē.
Grozījumu izstrādes galvenie uzdevumi ir nodrošināt atbalstu telpiskās attīstības mērķu sasniegšanai un Jūrmalas pilsētas Attīstības programmas 2014. - 2020.gadam īstenošanai un saskaņot Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu ar aktuālajām normatīvo aktu prasībām – 2013.gada 30.aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" un Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī.
Viens no grozījumu izstrādes uzdevumiem bija nodrošināt arī plānojuma iekļaušanu jaunajā vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu tās lietošanu gan speciālistiem – arhitektiem, būvniekiem un plānojumu izstrādātājiem –, gan iedzīvotājiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ģeotelpisko datu apskatei, dalībai publiskajās apspriešanās un priekšlikumu iesniegšanai.
Foto: Pilseta24.lv
