Ieguldījumi Pļaviņu HES rekonstrukcijā šogad sasniegs 5,9 miljonus latu
Tehnoloģisko iekārtu atjaunošanā plānots ieguldīt 3,7 miljonus latu. Nozīmīgākie projekti ir divu hidroagregātu rekonstrukcija, divu bloku transformatoru nomaiņa un 330 kilovoltu (kV) pārslēguma punkta pārnešana uz jaunu pieslēguma vietu.
Savukārt hidrotehnisko būvju atjaunošanā šogad plānots ieguldīt 2,2 miljonus latu. Šajā jomā vērienīgākais un svarīgākais projekts ir augšas bjefa celtņa sliežu ceļa tilta siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.
Veicot šos darbus, tiek kāpināta hidroagregātu jauda un efektivitāte, paaugstināta dambju drošība un vismaz par 30 gadiem pagarināts staciju kalpošanas laiks, norāda "Latvenergo".
Īstenojot dambju drošības uzlabošanas pasākumus, šogad veiktas vairākas izpētes, kas nākamajos gados palīdzēs izveidot jaunus Pļaviņu HES atslodzes urbumus un veikt esošo urbumu remontu. Līdz 2014. gada vasarai plānots izveidot automatizētas novērojuma sistēmas Rīgas HES un Ķeguma HES.
Energokompānijas sniegtā informācija liecina, ka arī nākamajos gados tehnoloģiskajām iekārtām ir plānoti agregātu atjaunošanas remonti un vienotas tehnoloģiskās vadības sistēmas izveide, kā arī dažādi hidrotehnisko būvju atjaunošanas remonti visās HES.
Kā nozīmīgs projekts Pļaviņu HES tiek minēts "Augšas bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana", kurā jāveic liels un tehnoloģiski sarežģīts darba apjoms. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus un HES ekspluatācijas īpatnības, veicamie darbi ir sadalīti divos posmos. Patlaban siju nomaiņa notiek pirmo piecu stacijas hidroagregātu laidumos, un darbi jāpabeidz līdz 2013.gada janvāra beigām. Savukārt pēc pavasara paliem notiks nākamo laidumu siju atjaunošana.
"Latvenergo" skaidro, ka spēkstacijas augšas bjefa pastatņu celtņa sijas ir no dzelzsbetona. Stacijas drošai ekspluatācijai Hidrotehnisko būvju dienesta inženierpersonāls veic regulāru hidrotehnisko būvju apsekošanu, bet papildus reizi piecos gados tiek veikta ekspertīze. Pēdējās pārbaudēs konstatēts, ka siju nestspēja dažādos tilta posmos atšķiras no ekspluatācijas noteikumu prasībām.
Plānotās siju nomaiņas tehniskā projekta autors piedāvājis dzelzsbetona un tērauda sijas, un "Latvenergo" izvēlējās kastveida konstrukcijas tērauda sijas, ko personālam ir vieglāk apsekot. Projektā bija paredzēts sijas pārzāģēt un siju galus novietot uz pontoniem, tomēr SIA "Tilts" piedāvāja citu tehnoloģiju ar siju pacelšanu, kas arī tika apstiprināta, jo šis variants ir drošāks un vieglāk kontrolējams, norāda kompānija. Sijas pirmajiem pieciem laidumiem izgatavotas Polijā "Mostostal-Zabrze Holding S.A." rūpnīcā, bet nākamajiem pieciem laidumiem - Latvijas-Lietuvas kopuzņēmumā "Viadukts".
Projekta būvdarbu laikā netiek apturēta visa HES darbība, bet tikai trīs ūdens agregāti - viens, virs kura tiek mainītas sijas, un divi blakusesošie.
Trīs lielākajās HES iegūst lielāko daļu "Latvenergo" ražotās enerģijas - vidēji 70% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES kopējā jauda ir 264,1 megavats (MW), Pļaviņu HES - 884 MW, Rīgas HES - 402 MW. Elektrību ražo arī uzņēmumam piederošā Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW.
Pļaviņu HES jaudas ziņā ir lielākā HES Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965.gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā Valsts komisija elektroražotni pieņēma 1968.gadā.
Rīga, 5.nov., NOZARE.LV.
Foto: LETA
2012.gada 6.novembrī
