IeM: Jāvērtē iespēja nostiprināt apsarga pienākumu evakuēt cilvēkus signalizācijas ieslēgšanās gadījumā
Nepieciešams padziļināti vērtēt iespēju normatīvajos aktos nostiprināt apsardzes darbinieka pienākumu signalizācijas iedarbošanās gadījumā nekavējoties evakuēt cilvēkus no sabiedriskām telpām, uzskata Iekšlietu ministrija (IeM).
Pie šāda secinājuma IeM nonākusi, analizējot tiesībsarga atzinumu, kurā norādīts, ka viens no iespējamiem Zolitūdes traģēdijas iemesliem bijusi apsardzes darbinieku neprofesionāla rīcība, proti, apsardzes darbinieki nav veikuši cilvēku evakuāciju atbilstoši instrukcijām. Tiesībsargs savā atzinumā jau norāda, ka evakuācijas pasākumus sabiedriskās telpās nosaka virkne citu normatīvo aktu.
Ugunsdrošības noteikumi, piemēram, paredz, ka juridiskās personas vadītājam ugunsgrēka gadījumā pirms ugunsdzēsēju ierašanās ir jāorganizē cilvēku evakuācija un citi ugunsdzēsības pasākumi. Tajā pašā laikā šie noteikumi neuzliek par pienākumu veikt evakuāciju citu briesmu gadījumā.
IeM atbildes vēstulē Valsts kancelejai, kura otrdien, 8.martā, tika skatīta valdībā, norāda, ka šobrīd izskatīšanā Saeimā atrodas grozījumu projekts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas paredz, ka infrastruktūras īpašnieks apdraudējuma gadījumā nodrošina savlaicīgu cilvēku evakuēšanu no infrastruktūras, savukārt saskaņošanas stadijā ir jauni Ugunsdrošības noteikumi, kas paredz, ka, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam, personas pienākums ir evakuēties.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Pirms traģēdijas ēkā atskanēja signalizācija, taču evakuēšanās nenotika.
LETA
Foto: Pixabay.com
