IeM: Lidostas infrastruktūra nav pietiekama ES pilsoņu pastiprinātu pārbaužu nodrošināšanai, neradot ievērojamas rindas
Rīga, 5.febr., LETA. Lidostas "Rīga" infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).
Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.
Viena Eiropas iedzīvotāja pārbaudes laiks ES un nacionālajās datu bāzēs ir aptuveni desmit sekundes. Minimālais robežpārbaudes laiks vienai ārējo robežu šķērsojošajai personai ir 35 - 40 sekundes, kas nozīmē, ka vienas robežsarga darba vietas maksimālā caurlaidība vienā stundā ir līdz 90 personām.
Tomēr pēc iepriekšminētas regulas spēkā stāšanās, lidostā "Rīga" uzsākot visu ārējo robežu šķērsojošo personu sistemātiskas pārbaudes, konstatēts, ka atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas. Veidojoties šādām rindām, vidējais pasažiera gaidīšanas laiks pirms robežpārbaudes ir vairāk nekā 30 minūtes
IeM atzīmē, ka izceļojošo personu plūsma ir salīdzinoši vienmērīga, jo virzība uz attiecīgo gaisa kuģa piestātni ir organizētāka. Savukārt Latvijā ieceļojošo personu plūsma nav organizatoriska, jo no vairākiem gaisa kuģiem vienlaicīgi personas dodas uz robežpārbaudes vietu, lai pēc iespējas ātrāk ieceļotu Latvijā vai tranzītā dotos uz nākamo valsti.
Līdz ar to ministrija secinājusi, ka lidostas "Rīga" infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu minētajā regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām Latvijas ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu rašanos pirms robežpārbaudes.
Ministrija gan norāda, ka valstis var lūgt termiņa pagarinājumu pārbaužu veikšanai, ja konkrētā lidostā ir ar infrastruktūru saistītas grūtības, kuru dēļ ir vajadzīgs ilgāks laiks pielāgojumiem. To Latvija ir izdarījusi, lūdzot pagarinājumu līdz 2019.gada 7.aprīlim. Eiropas Komisija gan vēl nav saskaņojusi pieteikto pagarinājumu, teikts ziņojumā. Pēc IeM paustā, Latvija nav vienīgā, kas šo iespēju izmantojusi.
Attiecīgi, neveicot lidostas infrastruktūras modernizēšanu un pieaugot ārējo robežu šķērsojošo personu skaitam, ir risks, ka pēc minētā termiņa pieaugs vidējais pasažiera gaidīšanas laiks rindā pirms robežpārbaudes, skaidro IeM.
Ziņojumā teikts, ka Valsts robežsardze kopā ar lidostas "Rīga" administrāciju ir sākusi darbu pie nepieciešamās lidostas infrastruktūras paplašināšanas.
Tiek skaidrots, ka lidostā faktiski nav iespēju papildus izveidot vairākas pārbaudes kabīnes, būtiski palielinot pārbaužu nodrošināšanai nepieciešamos personālresursus. Tādējādi alternatīvs risinājums ir inovatīvu sistēmu ieviešana robežpārbaudes nodrošināšanai, kuras ievērojami ekonomē personāla resursu. Piemēram, viens robežsargs var nodrošināt četru līdz sešu ABC vārtu uzraudzību.
Tādējādi, lai sasniegtu prioritāro mērķi ir nepieciešams izveidot papildus vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām ieceļošanas sektorā un vienu pārbaužu kabīni ar divām darba vietām tranzīta sektorā, uzstādīt četrus ABC vārtus ieceļošanas sektorā, divus ABC vārtus izlidošanas sektorā un vēl divus ABC vārtus tranzīta sektorā.
Finansējumu ABC vārtu iegādei IeM plāno piesaistīt no ES Iekšējā drošības fonda. Tomēr vārtu sekmīgas darbības nodrošināšanai no 2020.gada būs nepieciešams papildus ikgadējs finansējums 390 775 eiro apmērā standarta programmatūras licences atjaunošanai un uzturēšanas izdevumu segšanai, skaidrots ziņojumā.
Jau ziņots, ka Valsts robežsardze no pagājušā gada 1.aprīļa sākusi visu ES pilsoņu pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas.
Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī ES, EEZ un Šveices pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā "Rīga" tiek veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu.
Līdz šim datorizētā robežpārbaude bija trešo valstu pilsoņiem. ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, šķērsojot Šengenas zonas ārējo robežu, tika veikta vien ceļošanas dokumentu pārbaude, taču tagad tiek veikta datorizēta robežpārbaude, pārbaudot uzrādītos dokumentus Šengenas informācijas sistēmā, "Interpola" un nacionālajās informācijas sistēmās.
Pastiprinātu robežpārbaužu ieviešana saistīta ar Eiropas Parlamenta martā apstiprinātajiem grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā. Šo grozījumu mērķis ir palielināt drošību Šengenas telpā un identificēt personas, kuras iespējams varētu radīt draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.
